Mencu zvejas aizlieguma dēļ Latvijā jāsagriež desmit kuģu

Mencu zvejas aizlieguma dēļ Latvijā jāsagriež desmit kuģu. Dabas fonds grib lielākus zvejas ierobežojumus.

Aptuveni desmit Latvijas zvejas kuģu nāksies sagriezt metāllūžņos, bet ap pussimtam zvejnieku meklēt jaunu darbu - tādas sekas nozare un arī atbildīgā ministrija paredz pēc ilgās diskusijās tapušās regulas par zvejas iespējām Baltijas jūrā nākamajam gadam. Regula paredz to, kas jau bija zināms un sagaidāms, - būtībā aizliegt austrumu daļas mencu zveju, kā arī samazināt daļas reņģu un brētliņu ieguves apjomus. Kā to kompensēt zvejniekiem un ko par to saka dabas aizsargi?

Par Baltijas jūras austrumu daļas mencu populācijas kritisko stāvokli ir zināms jau gadiem, turklāt pēdējā laikā mencu krājumi saruka tik strauji, ka Eiropas Savienība pat aizliedza nozvejot visu šā gada apjomu. Jaunākais Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes lēmums paredz, ka mencu specializēta zveja nākamajā gadā vairs netiks atļauta. Lomā to varēs paturēt tikai tad, ja nejauši noķerta citu sugu, piemēram, reņģu, brētliņu, plekstu, tīklos kā neizbēgama piezveja. Latvijas zvejnieki drīkstēs paturēt 171 tonnu austrumu daļas mencu, bet iegūstamo brētliņu apjoms ir samazināts par piekto daļu līdz 30 tūkstošiem tonnu.

Regulas sekas skaidro Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.

Tāpēc Latvija esot uzstājusi uz nepieciešamību steidzami lemt par atbalsta pasākumiem zvejniekiem, kam ierobežojumu dēļ darbību nāksies pārtraukt. Jūrlietu, zivsaimniecības un vides komisārs Karmenu Vella esot solījis grozījumus regulā.

Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits vērtē, ka mencu zvejas aizliegums ir pareizs solis.

Nozarē gan valdot neziņa arī par to, vai piezvejā atļauto mencu kvotas izpilde nevar nozīmēt būtiskus ierobežojumus arī citu sugu zivju zvejniekiem. Piemēram, ja līdz ar brētliņu un reņģu lomiem tiks izpildīta visa 171 tonnas mencu kvota.

Tikmēr ierobežojumus par pārāk maigiem uzskata Pasaules dabas fonds. Tā eksperte Magda Jentgena uzsver, ka, nosakot zivju ieguves kvotas, nav pilnībā ņemts vērā zinātnieku viedoklis. 

Reņģu zveja būtiski varētu nemainīties, jo Baltijas jūrā tās drīkstēs nozvejot par desmito tiesu mazāk, bet Rīgas jūras līcī, kur saimnieko tikai Latvijas un Igaunijas zvejnieki, – par 11 procentiem vairāk. Neliels ierobežojums skars arī lašu tīkotājus – tos nākamajā gadā drīkstēs nozvejot par pieciem procentiem mazāk – kopumā 11 411 lašus.