Šīs nedēļas domes sēdē Liepājas deputāti sabiedrības apspriešanai plāno nodot lokālplānojumu, kurā iezīmēta nu jau bijušā "Liepājas metalurga" 120 hektāru plašās teritorijas nākotne. Liepājas ezera krastā esošajās milzu platībās, kur patlaban būvgruži un krūmi mijas ar daudziem neizmantotiem sliežu ceļu atzariem, pēc dažiem gadiem plānots vērienīgs industriālais parks un mūsdienīgs ielu tīklojums, pašlaik slēgto zonu padarot pieejamu ikvienam. Liepāja tur plāno ieguldīt līdz 50 miljoniem eiro, bet pretī sola līdz 400 miljonu investīcijas no uzņēmējiem, 3000 jaunu darbavietu, kā arī 25 miljonus eiro ik gadu nodokļos.

Plašajā kādreizējā Liepājas metalurga teritorijā aiz barjeras mani ved Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis.

Vairāk nekā 120 hektāru zemes un ēkas tā sauktajā tērauda kausēšanas krāsns pusē starp pilsētā iebraucamo centrālo šoseju un Liepājas ezeru pašlaik pieder domei un Liepājas Speciālajai ekonomiskajai zonai. Aizejošie uzņēmumi vēl turpina aizvākt metalurga iekārtas. Bet dažas vietas zemes īpašniece speciālā ekonomiskā zona iznomājusi uzņēmumiem, kas tur līdz kuģu pienākšanai ostā uzglabā kokmateriālus, granulas un citas eksporta lietas. Uldis Hmieļevskis uzved uz dzelzceļa depo ēkas jumta, no kura paveras skats uz visu plašo teritoriju, tajā skaitā ar būvgružiem gadu desmitos aizbērto ezermalu.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas un domes ambīcijas paredz, ka pēc diviem gadiem metalurga teritorijā varētu sākt sakārtošanas darbus. Skaitļi rāda vismaz 3000 jaunu darbavietu un vismaz 25 miljonu eiro iemaksas nodokļos katru gadu. Lai to panāktu, pilsēta infrastruktūrā domā ieguldīt līdz 50 miljoniem eiro, bet no privātajiem investoriem sagaida ap 400 miljonu investīcijas industriālā parka ražotnēs.

Pilsētas mērs Gunārs Ansiņš no Liepājas partijas teic, ka liepājniekiem solījis atjaunotni gan pludmalē, gan rūpniecības teritorijās, un karostas attīstība ļaujot domāt, ka sanāks arī ar metalurga teritoriju.

Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles vadītāja Dace Baumane metalurga brukšanas laiku pirms astoņiem gadiem atceras kā intensīvu darbu, jo lielākā daļa jeb 1333 no diviem tūkstošiem strādājošo palika bez darba. Daļa pensionējās, bet vairums atlaisto bija pirmspensijas vecumā.

Taču vairums izmantojuši iespējas mācīties – daļai bija tehnisko amatu prasmes, bet vajadzēja dokumentus, savukārt vēl daudzi, piemēram, apguva valsts valodu, bez kā gadu desmitiem pie metalurga krāsnīm varēja iztikt. Tādējādi citi uzņēmumi varēja tikt pie kvalificētiem metinātājiem, ineženieriem, arī smago auto vadītājiem. Dace Balode neslēpj, ka daļa pēc Metalurga bankrota trieciena pazudusi atkarībās, citi ar niecīgiem ieņēmumiem un gadījuma darbiem sagaida pensijas laiku, jo tādus teju sešdesmitgadniekus darba devēji nemaz tā neizķer.

Taču, vai Liepājas bezdarbnieku rindās būtu strādājošie jauniem investoriem? Nodarbinātības aģentūras vietējās filiāles vadītāja atzīst, ka gandrīz puse bezdarbnieku ir tā sauktie ilgstošie, ko dabūt pie darba diez vai vairs izdosies. Daudzi arī sagandējuši veselību, jo dzīves laikā par to nav gādājuši. Taču ir arī liela daļa mainīgo bezdarbnieku, kas parāda ne tikai darbaspēka kustību, bet arī tā trūkumu, darba devēju cīņu par strādājošajiem un no tā izrietošu algu paaugstinājumu.