Meža īpašniekiem pieejami vēl 7 miljoni eiro

No 1. aprīļa Lauku atbalsta dienests uzsācis meža ieaudzēšanai, nopostīto platību atjaunošanai, jaunaudžu retināšanai un neproduktīvo mežaudžu nomaiņai paredzēto projektu pieteikumu  pieņemšanu.  Pieejamā kopējā atbalsta summa – vairāk nekā 7 miljoni eiro. 

Meža īpašnieks Artis Vaivods no Rēzeknes novada, kurš ar mežu atjaunošanu un stādīšanu nodarbojas jau 25 gadus atzīst, ka Eiropas Savienības atbalsts mežu īpašniekiem ir ļoti nozīmīgs.

“Pirms Latvija vēl bija iestājusies Eiropas Savienībā jau toreiz bija lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanas programmas. Jaunaudžu retināšanai atbalstu toreiz varēja izņemt zemes transformācijas atļauju un varēja pat meliorētas, drenētas zemes apmežot, ko bieži vien arī darīja ārzemju investori. Bet tagad  gan pašvaldību, gan arī valsts attieksme kļuvusi daudz saimnieciskāka un saprātīgāka. Tagad cilvēks saraksta apmežošanas projektu, un priekšroka ir tam, kuram  ir mazāk auglīga zeme un ir arī ierobežojumi hektāru ziņā.”

Meža ieaudzēšana, nopostīto platību atjaunošana, jaunaudžu retināšana un neproduktīvo mežaudžu nomaiņa – ar ES atbalstu šos darbus meža īpašnieki varēs īstenot līdz 2023. gada rudenim. Kā uzsver Artis Vaivods, sākot saņemt Eiropas Savienības atbalstu tieši jaunaudžu retināšanai, ievērojami pieaudzis  arī koku augšanas  ātrums un kvalitāte.

“Protams, jaunaudžu retināšana  priekš  mazā meža īpašnieka ir darbs, kas nenes lielu peļņu, un tāpēc ar šo fondu atbalstu valsts mēģina to mazo meža īpašnieku stimulēt uzturēt kārtībā un kopt savu mežu.

Jo kubikmetri izaugs vienādi, gan koptā, gan nekoptā jaunaudzē , tikai ar to atšķirību, ka nekoptā jaunaudzē būs malka un šķelda, bet koptajā jau būs diametri, dārgākie sortimenti, tara, finierklucis, zāģbaļķis. Tagad notiek apspriešana kādiem pasākumiem nākotnē piešķirt naudas un jaunaudžu retināšana ir prioritāte.”

Arī Austrumlatgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes  vadītājs Aigars Puncuļs uzsver, ka šajā programmā  jaunaudžu retināšanai, kā arī neproduktīvu, blīgznu un baltalkšņu mežaudžu nomaiņai, kas vecākas par 30 gadiem, paredzēta lielākā finansējuma daļa, bet piešķirot finansējumu, priekšroka tiek dota maziem un vidējiem meža  īpašniekiem, kā arī īpašniekiem ar mežsaimnieciskajām zināšanām.

“Jaunaudžu retināšanā, šajā te programmā ir ļoti liela aktivitāte un šeit katram reģionam nav sava aploksne, kas nozīmē, ka vērtēti tiek visi projekti no visas Latvijas, un diezgan liela daļa projektu paliek zem svītras.

Aktīvi zemju īpašnieki piedalās arī zemju apmežošanas programmās. Tur ir iesniegti 153 projekti  ar kopējo summu 843 tūkstoši eiro un apmežota, tikusi ap 450 ha liela platība. Lai pieteiktos uz šo te apmežošanas programmu, lauksaimniekam ir jābūt zemes īpašniekam, ja zemes vērtība ir līdz 25 ballēm, tad viņš vienā kontūrā var pieteikt 4 ha , ja ir virs 25 ballēm, tad – divus hektārus.  Mež īpašniekam savi nodomi ir jāsaskaņo ar vietējo pašvaldību, lai šī te teritorija atbilstu plānojumam, jāuztaisa arī meža apsaimniekošanas plāns, ko jāsaskaņo ar Valsts Meža dienestu.”  

Kā atklāj  Meža konsultāciju pakalpojumu centra  direktors  Raimonds Bērmanis,  lai informētu un konsultētu meža īpašniekus par pieejamo ES atbalstu, dokumentu sagatavošanu un izvērtētu konkrētās ieceres, tika organizēti semināri visā valsts teritorijā.

“Eiropas atbalsts šobrīd ir pieejams, lai iestādītu jaunas mežaudzes vietās, kur  līdz šim mežs nav bijis –

cita veida zemēs vai arī lai atjaunotu mežaudzes platībās, kas ir gājušas bojā ugunsgrēka, vējgāzes rezultātā,  vai arī šīs mežaudzes sastāv no mazvērtīgām koku sugām kā baltalkšņi, blīgznas un tamlīdzīgi,  vai arī mežaudzes, kas meža dzīvnieku postījumu rezultātā smagi cietušas.”  

Kā liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija , 2017.gadā Latvijā kopā atjaunoti 40 tūkstoš ha meža, atjaunošanas apjomi ir līdzvērtīgi gada laikā vienlaidus cirtēs nocirstajām platībām.

Jaunaudžu kopšana valstī kopā veikta 65 tūkst. ha apjomā, bet lauksaimniecībā neizmantotās zemēs ieaudzētas 4,0 tūkstoši ha mežaudzes. Tāpat meža īpašnieki izmantojuši atbalstu 910 ha neproduktīvu, mežaudžu, baltalkšņu un blīgznu mežaudžu nomaiņai un 155 ha  meža atjaunošanai pēc dabas katastrofām.