Mežus atjaunojam arvien vairāk, bet vairāk arī izcērtam

Pašlaik valsts mežos ir iestādīti jau 85 procenti no šogad paredzētā atjaunojamā apmēra, liecina informācija valsts mežu apsaimniekotāja uzņēmuma «Latvijas valsts meži» interneta lapā. Kompānija skaidro, ka tik raiti ar meža stādīšanu gājis, jo kopš gada sākuma bijuši pateicīgi laikapstākļi, kā arī pieejams darbaspēks. Ar mežu atjaunošanu un no jauna stādīšanu arvien labāk sokas arī privātajiem mežu saimniekiem, kas mežu sāk uztvert kā vietu, kur novākt ražu, tāpēc apzināti dēsta speciāli audzētus stādus. Taču tas nozīmē arī riskus nākotnē.

Lai panāktu, ka mežs kā viena no plašākajām dabas ekosistēmām Latvijā ir dzīvs un daudzveidīgs, Pasaules dabas fonds Latvijā mežkopjus aicina piebremzēt ar mežu veidošanu par mākslīgām un intensīvi regulētām sistēmām. Tuvāk dabai saimnieko vairākās Pasaules dabas fonda demonstrējumu teritorijās, piemēram, Raimonds Klepers savā saimniecībā «Lejas Kleperi», kur Smiltenes novada Launkalnes pagastā mežs saimniecībā aizņem 87 hektārus.

Un Valsts meža dienesta apkopotie dati rāda, ka privātie mežu īpašnieki ar stādītajiem un sētajiem mežiem pērn ir sasnieguši tādas platības, kādu nav bijis, kopš Latvija atguva neatkarību, - 7,3 tūkstošus hektāru. Rekordlielo stādīto mežu apjomu veicinājušas arī Lauku konsultāciju centra Mežu konsultāciju pakalpojumu centra mācības par meža apsaimniekošanu, uzskata centra direktors Raimonds Bērmanis.

Mežu konsultāciju pakalpojumu centra direktors Bērmanis skaidro, ka meža stādu selekcija pie mums ir gana attīstīta, un speciāli audzētie dēsti aug straujāk. Tāpēc koki pieauguši un cērtami būs ātrāk par dabiski atjaunotajiem mežiem, kur egles zāģējamas pēc 80 gadiem, bet priedes – pēc simt. Abas šīs skujkoku sugas, kā arī bērzi un melnalkšņi, ir izplatītākie mežu atjaunošanā, stāsta Latvijas valsts mežzinātnes institūta «Silava» vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa.

Augošās mākslīgi atjaunoto mežu platības ļauj secināt, ka mežsaimnieki šīs audzes arvien biežāk uzskata par teritorijām, kur pēc laika novākt ražu. Tātad meža stādīšana balstās biznesa pamatos ar aprēķinu par kapitāla pieaugumu, turklāt par to samaksā Eiropas nodokļu maksātāji, secina Pasaules dabas fonda Latvijā direktors un Meža programmas vadītājs Jānis Rozītis.

Valsts meža dienesta informācija liecina, ka pērn kopumā atjaunoti teju 45 tūkstoši hektāru meža, kas ir par 3,5 tūkstošiem hektāru vairāk nekā gadu iepriekš. Un atjaunots gan tiek tikai tik, cik gada laikā arī vienlaidus cirtēs nozāģēts.