"Miera laikos" reformas eirozonā noris lēni

Gandrīz katra līdzšinējā krīze ir palīdzējusi atklāt un labot nepilnības eirozonas uzbūvē. Tomēr tā dēvētajos “miera laikos” nepieciešamo reformu pieņemšana notiek visai gausi. Daudzas ambiciozās idejas, piemēram, par kopējā eirozonas budžeta izveidi vai par eirozonas vērtspapīriem saduras ar skepsi un valstu savstarpējo neuzticēšanos.

Eirozonas reformas rit smagi. Labs apliecinājums tam ir aizvadītās ceturtdienas diskusijas starp bloka dalībvalstu finanšu ministriem. Tās aizsākās ap vieniem pēcpusdienā un ilga līdz pat četriem no rīta. Un vienoties izdevās tikai par dažiem punktiem un daļēji. Daudzas detaļas joprojām ir neskaidras.

Sanāksmē piedalījās arī finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš skaidro, kādēļ ir tik grūti vienoties par kopējās valūtas reformām.

Kādas reformas tika apspriestas ceturtdienas sanāksmē, skaidro Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis. Viņš saka, ka tās var salītos divos blokos.

Pirmais jautājumu bloks ir saistīts ar Latvijā labi pazīstamo frāzi strukturālās reformas. Tās lielākā vai mazākā mērā ir nepieciešamas visām Eiropas valstīm, lai, kā mēdz teikt ekonomiski, pavērtu izaugsmes iespējas. Dombrovskis saka, ka tieši ar šo mērķi tiek plānots izveidot tā dēvēto eirozonas budžetu.

Šo ieceri atbalsta arī Starptautiskais Valūtas fonds. Bet viņi vēlas tā dēvēto eirozonas budžetu padarīt plašāku. Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda ceturtdien arī apmeklēja Luksemburgu.

Latvija līdz šim ir bijusi ļoti piesardzīgi noskaņota pret jebkādām revolucionārām idejām Eirozonas pārvaldībā. Līdzīgi izturas arī pārējās Baltijas valstis. Tādēļ mūsu reģions tiek pieskaitīts pie tā dēvētās Hanzas grupas, kuras vadošais spēlētais ir Nīderlande. Ļoti skeptiska pret jaunievedumiem ir arī Vācija.

Finanšu ministrs Reirs uzskata, ka Latvijas pozīcija ir nevis pārlieku kritiska, bet gan balstās uz veselo saprātu. Reirs uzstāj, ka valstis var saņemt atbalstu tikai konkrētu reformu veikšanai nevis vispārējās izaugsmes stimulēšanai. Tāpat esot svarīgi, lai nabadzīgākās valstis varētu iegūt vairāk nekā turīgās.

Otrais Eirozonas reformu bloks ir saistīts ar Eiropas Stabilitātes mehānisma stiprināšanu. Šajā jautājumā progress ir bijis straujāks. Turpretī diskusijas par vienoto depozītu apdrošināšanas shēmu un kopējām Eirozonas parādzīmēm pārāk ātri uz priekšu nevirzās. Tādēļ var vēlreiz secināt, ka  lēnā reformu pieņemšanas gaita ir skaidrojama ne tikai ar reformu sarežģītību un vēlmi kārtīgi izsvērt visus “par” un “pret”, bet arī ar valstu savstarpējo neuzticēšanos.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.