Finanšu ministrija iepazīstinājusi valdību ar nodokļu politikas plānu turpmākajiem pieciem gadiem. Viena no ministrijas iecerēm ir panākt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīma pakāpenisku ierobežošanu un pielīdzināšanu vispārējam darbaspēka nodokļu režīmam. FM piedāvātais ierobežošanas plāns paredz paaugstināt nodokļa likmi līdz 25% pašlaik noteikto 15% vietā, vienlaikus uz pusi samazinot uzņēmumu apgrozījuma slieksni un uzņēmumā strādājošo darbinieku skaitu – pašlaik piecu darbinieku vietā no 2021. gada 1.jūlija ļaujot strādāt tikai vienam. Mikrouzņēmēji Latgalē prognozē, ka MUN nodokļu likmes celšana budžeta ieņēmumus nepalielinās.

Daugavpils novadā reģistrētā mikrouzņēmuma, kas darbojas topogrāfijas un ģeodēzijas jomā, pārstāvis Viktors Kravcevičs, pieļauj, ka mikrouzņēmumu nodokļa likmes palielināšanas gadījumā savu uzņēmu varētu pārreģistrēt, iespējams, citā valstī.

“Kļūsim par lielo uzņēmumu, kādas problēmas. Piereģistrēsimies Polijā. Bizness ir bizness, vajag rosīties. Nedrīkst tam pieiet vienpusēji. Es zinu, daudzi skatās uz Kanādu. Man pazīstamie informācijas tehnoloģiju nozares pārstāvji ir noskaņojušies Kanādai.”

Viktors Kravcevičs ir pārliecināts, ka valdības plāns nenostrādās arī šoreiz.

“Tas taču ir saprotams, ja valdības plāns strādātu, tad mēs katru gadu reformas nodokļu jomā neīstenotu. Taču tas nestrādā un arī šoreiz nenostrādās. Ekonomika bez metodoloģijas nekam neder. Pirmkārt, būtu jāsamazina valsts struktūras strādājošo skaits, bet to neviens nedarīs, jo tas ir elektorāts. Vajag uzstādīt mērķus, valstij tādu diemžēl nav. Bet, ja nav mērķu, arī tiekties nav uz ko.”

Savukārt mikrouzņēmuma īpašnieks, latgaliešu mūziķis Juris Ostrovskis par valdības ieceri celt mikrouzņēmumu nodokļa likmi ir gana sašutis un uzskata, ka radošajām sfērām šos nosacījumus vajadzētu pārskatīt.

“Man vajadzēs sadārdzināt savus muzikālos pakalpojumus, bet tā kā 99% manu klientu ir pašvaldības, no pakalpojuma sadārdzināšanas valsts rezultātā tāpat neko neiegūs. Viņi uzliks 25%, es tos likšu iekšā rēķinā, lai saņemtu savu.”

Tāpat Juris Ostrovskis norādīja, ka neesot godīgi visiem valsts reģioniem piemērot vienādus reformas nosacījumus, jo situācija tajos ir atšķirīga.

“Vai nu jūs ekonomiski attīstāt vienādi ar Rīgu tādus reģionus kā Latgale un pārējos, vai nu tiem cilvēkiem, kas dzīvo lauku teritorijās un es uzskatu, ka Latgales reģions ir lielākoties no lauku teritorijas, tad dodiet to atbalstu. Nevar taču salīdzināt cilvēku, kas strādā ofisā vai Rīgas muzikantu ar Latgales muzikantu, kurš te pārtiek no dienas uz dienu.”

Mūziķis ir neizpratnē, kā uzņēmējiem pie valdības pašreizējās rīcības, kad regulāri kaut kas tiek mainīts nodokļu politikā, organizēt savu mazo biznesu.

“Kā normālam uzņēmējam plānot savu biznesu, paņemot kredītu, aizņemoties naudu, ja valsts katru gadu kaut ko maina nodokļu sistēmā. Cik tad nesen mums bija pēdējā nodokļu reforma. Tagad pagāja gads un mēs te atkal kaut ko plānojam mainīt. Nezinu, nav tas īsti gudri.”

Daugavpilī reģistrētās biznesa konsultāciju SIA “NKB” pārstāvis Alfrēds Kokins atzīst, ka viņa uzņēmumam valdības iecere celt mikrouzņēmumu nodokļa likmi nešķiet pārdomāta.

“Nav interesanti un nav izdevīgi. Tā kā mēs nodarbojamies ar konsultācijām, mūsu uzņēmumam ir izdevīga tieši šāda nodokļu sistēma.”

Konsultāciju uzņēmuma pārstāvis pieļauj, ka valdība, mēģinot šāda veidā palielināt budžeta ieņēmumus, patiesībā var panākt pilnīgi pretēju efektu.

“Galvenais, ka šādu uzņēmumu Latvijā ir daudzi tūkstoši un, ja ieceres autori cer pārvietot šos uzņēmumus pie parastajiem uzņēmumiem un iegūt nodokļu pieaugumu, tad iznākums tam var būt tāds, ka lielākā daļa šo cilvēku aizies uz darba biržu un nevis dos nodokļu pieaugumu, bet gan radīs budžetam papildus slogu, jo viņiem būs nepieciešams valsts atbalsts.”

Finanšu ministrijā sagatavotais ziņojums “Par virzieniem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.–2025. gadam izstrādei” satur virkni grozījumu arī vairāku citu nodokļu un nodevu maksāšanas kārtībā. Kuri nodokļi tiks grozīti un kā – par to valdošo politisko partiju koalīcijā gan vēl neesot izlemts.