Naftas cena atkal kāpj, ražotāji vēlas nopelnīt

Covid-19 pandēmija pasaulē ietekmēja daudzas jomas un norises. Izņēmums nebija arī naftas cenas, kas pērn kritās līdz vēsturiski zemākajam līmenim, kādā brīdī naftas cenai pat esot negatīvai. Tomēr cenas pamazām atguvušās un šogad jau sasniedza pirmspandēmijas līmeni, bet nesen – pat pārsniedza to. Pieprasījums joprojām ir mazāks nekā pirms pandēmijas, bet arī ražošana ir samazināta, ko būtu iespējams palielināt, ja vien šāda vēlme būtu.

Covid-19 pandēmija pasaulei sagādājusi dažādus pozitīvus un negatīvus pārsteigumus. Viens no tiem arī saistībā ar naftas cenām. “Melnā zelta” cena pandēmijas ietekmē pērn pirmo reizi bija negatīva. Par pērn piedzīvoto zemāko punktu sarunā ar Latvijas Radio atgādina arī “Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Rakstutrojot aizvadīto gadu, ekonomists gan nemin, ka naftas cenu svārstības varētu salīdzināt ar “amerikāņu kalniņiem”

Kopš naftas cena pasaulē sasniedza zemāko punktu, pērn vasaras sākumā tā bija atguvusies un divkāršojusies, svārstoties ap 40 ASV dolāriem par barelu. Arī Strautiņš atminas, ka pēc pavasara tā ar svārstībām uz vienu vai otru pusi kāpa. Šogad naftas cena jau atguvusies līdz pirmspandēmijas līmenim, un februārī tā sasniedza jau 60 ASV dolārus par barelu. Ekonomists norāda, ka tieši pēdējo trīs mēnešu laikā kāpums bijis straujš un cena ir aptuveni divkāršojusies.

Marta sākumā naftas eksportētājvalstu organizācijas valstis un to sabiedrotās jeb OPEC+ vienošanās par jēlnaftas ieguves apjomu iegrožošanu sekmēja naftas cenu kāpumu līdz divu gadu augstākajam līmenim. OPEC+ nolēma pagarināt līdz aprīlim ieguves apjoma samazinājumus, kas tika īstenoti jaunā koronavīrusa pandēmijas sākumā, un pieļāva ieguves apjoma pieaugumu tikai par trešdaļu no prognozētā. Kā norāda Strautiņš, OPEC nereti tiek uztverta kā varens kartelis, bet patiesībā tā ir diezgan pretrunu plosīta organizācija, kurā notiek strīdi un dalībvalstis cenšas ieriebt viena otrai. Organizācijas spēja ietekmēt cenu gan neesot ļoti liela, tomēr tagad tai izdodas cenu kāpināt.

Īsā laikā gan pieprasījums pēc naftas nekur nepazudīs, paredz “Luminor” eksperts, piebilstot, ka naftu tik viegli aizstāt nevar. Tomēr ilgākā laikā tas notiks un lielākā daļa naftas ražotāju domā par to, kā diversificēt savas ekonomikas.

Naftas cenas bieži tiek uzskatītas par ekonomiskās aktivitātes barometru. Kāda varētu būt dinamika nākotnē? “Luminor” ekonomists Strautiņš norāda, ka naftas cenu prognozēšana ir riskanta.

Tieši šī cena tirgū bijusi kā ilglaicīgā līdzsvara cena, jo, ja naftas cena bijusi stipri virs 50 ASV dolāriem, tad slānekļa naftas ražotāji sasparojas, jo tiem izdevīgāk ražot vairāk. Tādēļ šobrīd tas, kas nosaka naftas cenu tirgū vidējā termiņā, pēc Strautiņa domām, drīzāk ir slānekļa naftas ražošanas izmaksas nevis tas, ko lemj OPEC.