Naftas cenas un ietekmes uz ekonomiku

Nesenais uzbrukums ar droniem Saūda Arābijas naftas pārstrādes rūpnīcai un atradnēm radījis vēl vienu diplomātiskās un drošības spriedzes mezglu Persijas līča reģionā. Taču ko tas nozīmē globālajām naftas cenām, un attiecīgi, kā tas ietekmē pasaules ekonomiku? Satricinājumi Tuvajos Austrumos vienmēr augšupvērsti ietekmējuši naftas cenas, taču ir arī faktori, kas naftas cenas spiež uz leju.

Saūda Arābija ir pasaulē vadošā naftas eksportētājvalsts. Un pirms pusotras nedēļas notikušais uzbrukums Saūda Arābijas enerģētikas giganta Aramco lielākajai naftas pārstrādes rūpnīcai un islāma karalistē otrajām lielākajām naftas atradnēm nozīmēja, ka Saūda Arābijas dienā saražotās naftas apjoms samazinājās uz pusi. Samazinājums bija līdzvērtīgs 5% no globālā naftas piegāžu apjoma.

Uzbrukums notika sestdien, 14.septembrī. Pirmdien, veroties biržām, jēlnaftas cena uzreiz uzleca par aptuveni 10%. Taču nedēļas laikā cenas atkal samazinājušās un nostabilizējušās. Piemēram, Brent markas jēlnafta uzreiz pēc uzbrukuma uzleca uz aptuveni 70 ASV dolāriem par barelu, bet šodien (25.septembrī) jau ir jūtami lētāka  - aptuveni 63 dolāri.

To var uzskatīt īstermiņa, nevis noturīgu cenu kāpumu, skaidro ekonomists, bankas Citadele uzņēmuma “CBL Asset Management” investīciju direktors Zigurds Vaikulis:

Ģeopolitiskie satricinājumi, īpaši Tuvojos Austrumos, ir bijis viens no galvenajiem dzinējspēkiem naftas cenām uz augšu pēdējo pāris gadu laikā. Principā tā vienmēr ir bijis, ka satricinājumi šajā reģionā ir tie, kas vēsturiski tirgos uztur zināmu spriedzi. Tajā pašā laikā naftas tirgi, lielākā mērogā raugoties, jau kādus piecus vai vairāk gadus dzīvo zem Damokla zobena. Tas galvenokārt saistīts ar pieaugošo naftas piedāvājumu pasaulē, galvenokārt uz amerikāņu rēķina, kuri savu naftas ieguvi aptuveni septiņu gadu laikā ir pieaudzējuši vairāk nekā divas reizes. Un amerikāņu naftas ienākšana tirgū rada fundamentālu spiedienu naftas cenām uz leju. Tas arī ir iemesls, kādēļ šis Saūda Arābijas atgadījums neizraisīja tādu noturīgu cenu kāpumu. Jo naftas dzīvo zem patstāvīga lejupvērsta spiediena.

Līdz ar to notikušo Saūda Arābijā Vaikulis patlaban neuzskata par nopietnu draudu pasaules ekonomikai:

Šogad, 2019.gadā, nafta vidēji maksā lētāk nekā tā maksāja pagājušajā gadā. Tāpēc es nevarētu teikt, ka tas, kas noticis pēdējā laikā, būtu kāds papildus drauds pasaules ekonomikai. Bet, protams, ja notiek noturīgi un ilgstoši cenu kāpumi, pasaule bremzējas, tas tā vienmēr ir bijis. Latvija, starp citu, arī ir viena no valstīm, kurai jebkura energoresursa vai naftas cenu pieaugums nāk tikai ar mīnuss zīmi. Ir valstis, kur var rēķināt, bet Latvijai ilgstoša naftas cenu palielināšanās viennozīmīgi būtu mīnus. Degvielas cenas Latvijā ir diezgan cieši atkarīgas no tā, kas notiek ar naftas cenām. Tā ķēdīte ir ļoti ātra un īsa.

Latvijas Universitātes ekonomikas profesors Jānis Priede vienlaikus norāda, ka prognozēt jēlnaftas turpmākās cenas līkni nav vienkārši. Valstīm ir stratēģiskās rezerves. Saūda Arābija paziņojusi, ka tās naftas ieguve līdz septembra beigām tiks atjaunota normālā apjomā, tādejādi nomierinot globālos tirgus. Tagad būs jāgaida un jāskatās, vai šo solījumu izdosies izpildīt, norāda Priede. Daudz kas būs atkarīgs arī no notikumu reģionā turpmākās gaitas. Proti, atbildību par uzbrukumiem uzņēmās Jemenas nemiernieki hutieši, bet ASV un Saūda Arābija vaino Irānu. Nav skaidrs, kas sekos. Priede gan uzsver, ka spekulēt nevajadzētu:

Es negribētu izteikt minējumus par kādu dramatisku notikumu eskalāciju, lai gan, protams, tiks meklēti vainīgie par uzbrukumu Saūda Arābijas naftas objektiem. Prognozes, ko esmu redzējis, ir sākot ar pilnīgi nekādu atbildes reakciju, lai notikumu nevajadzīgi neeskalētu, bet tajā pašā laikā pilnīgi nekāda atbilde ir varbūt iedrošinājums vēl kādiem tādiem līdzīgiem notikumiem. Tāpēc, kamēr mēs nezinām, kas tā būs par atbildi un kādā virzienā tas viss attīstīsies, šobrīd tās būtu nevajadzīgas spekulācijas.

Saūda Arābijai jācenšas ātrāk atjaunot naftas ražošanas apjomus vēl viena iemesla dēļ – lai nezaudētu klientus. Turklāt kaimiņvalstis jau paudušas gatavību palielināt savus naftas ieguves apjomus.