Automašīnu vadītājiem pēdējie mēneši nav bijuši iepriecinoši. Degvielas cenas sagādājušas galvassāpes daudzviet pasaulē, jo naftas cenas gada laikā pieaugušas vismaz trīs reizes. Piemēram, novembra vidū Latvijā tika sasniegts 95.markas benzīna vidējās cenas rekords. Lai gan cenas nedaudz kritušās, nav sagaidāms, ka tuvākajā laikā naftas un degvielas cenas būtiski samazināsies.

Pēdējā gada laikā pasaule piedzīvojusi ievērojamu naftas cenu kāpumu, kas, saprotams, atspoguļojās arī degvielas cenās Baltijā un citviet. Dinamiku skaidro „Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Tomēr kopš oktobra vērojama mērena korekcija, un cena šobrīd ir ap 70 ASV dolāriem par barelu. Un, kā skaidro Strautiņš, tad iemesli ir divi. Pirmais no tiem ir piesardzīgāks skatījums uz pasaules ekonomiku. Otrs iemesls ir jaunais Covid-19 omikrona paveids.

Irākas naftas ministrs Ihsans Abduls Džabars sacīja, ka sagaida, ka naftas cenas pārsniegs 75 ASV dolārus par barelu, piebilstot, ka Naftas eksportētājvalstu organizācija jeb OPEC cenšas „pozitīvi ierobežot” enerģijas tirgu. OPEC un tās sabiedrotie jūlijā vienojās katru mēnesi paaugstināt ieguves apjomu par 400 000 barelu dienā, lai tādējādi veicinātu pasaules ekonomisko atlabšanu pēc pandēmijas. Vienlaikus pasaules lielākās naftas ražotājvalstis atturējušās naftas ieguves apjomu palielināt straujākā tempā, neskatoties uz naftas cenu strauju kāpumu, kas, pēc analītiķu domām, var negatīvi ietekmēt globālās ekonomikas atlabšanu. OPEC+ pirms nedēļas vienojās turpināt naftas ieguves nelielu palielināšanu arī janvārī. Šāds lēmums tika pieņemts par spīti bažām, ka omikrona paveids varētu negatīvi ietekmēt ekonomiku, samazinot pieprasījumu pēc naftas, un arī ASV spiedienam, Vašingtonai cenšoties panākt lielāku ieguves apmēra palielināšanu nolūkā iegrožot naftas cenu pieaugumu. Pirms divām nedēļām Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vadītājs Fatihs Birols aicināja OPEC un tās sabiedrotās valstis īstenot pasākumus, lai palīdzētu samazināt naftas cenas līdz „saprātīgam līmenim”.

Sadarbībā ar citām valstīm, cenšoties ierobežot kraso degvielas cenas kāpumu, ASV prezidents Džo Baidens pirms divām nedēļām nolēma no valsts stratēģiskajām rezervēm tirgū izlaist 50 miljonus barelu naftas. Ekonomists gan atzīst, ka šāds Baidena solis bijis vairāk iekšpolitisks, lai parādītu amerikāņiem, ka kaut kas tiek darīts, lai samazinātu degvielas cenas. Baltā nama saimnieka lēmums nekādu būtisku ietekmi uz cenām  atstājis nav, uzskata Strautiņš.

Taujāts, kā ģeopolitiskā situācija saistībā ar notiekošo pie Ukrainas robežām ietekmē vai varētu ietekmēt naftas cenas, ekonomists atzīst, ka pagaidām nav redzams, ka satraukums par Ukrainu un tas, ka tur varētu būt karš būtu atstājis lielu ietekmi uz naftas vai akciju tirgiem. Kā spriež Strautiņš, neviens par to daudz nesatraucas un varbūt nevēlas to uztvert nopietni.

Kā skaidro ekonomists, šobrīd vēl ir nenoteiktība un ceļošanas ierobežojumi un tas ir būtisks iemesls tam, kādēļ arī naftas cenas ir kritušās. Tomēr viņš atzīst, ka naftas kompānijām tuvākajā nākotnē ir gaidāmi labi laiki. Un naftas cenu līmenis varētu būt diezgan augsts, jo vēlme ieguldīt naftas ieguvē un pārstrādē nebūs ļoti liela.