Nesteidzīgi un ar piesardzību pēc dīkstāves durvis vaļā ver āra terases Latgalē

Mainīgie un pārsvarā vējainie, vēsie un lietainie laika apstākļi, kā arī neskaidrība par valdības lēmumiem Covid ierobežojumu ziņā ir galvenie iemesli, kāpēc ēdināšanas uzņēmumi - kafejnīcas, restorāni un krogi Latgalē ietur nogaidošu pozīciju. Atšķiras arī situācija pilsētā un laukos – ceļmalas krogos.

Iespēju pasēdēt āra krodziņos, to terasēs labprāt izmanto Daugavpils iedzīvotāji. Un par to priecīgi arī ēdināšanas uzņēmumi.

„Prieks, ka esam atvērušies, varam beidzot normāli apkalpot cilvēkus. Cilvēki var pasēdēt terasēs, baudīt šo laiku, aprunāties. Cilvēku ir daudz. Īpaši vakaros cilvēku ir ļoti daudz, nāk ģimenes ar bērniem.”

Āra terasi atvērusi arī kafejnīca „Luna Cafe” Daugavpilī, arī te ap pusdienlaiku visi galdiņi jau aizņemti. Abas šīs kafejnīcas uz līdzņemšanu strādāja arī pandēmijas laikā, tagad ir citādāk un joprojām ir arī ierobežojumi, kas jāievēro un ir neskaidrība par nākotni.

„Ierobežojumi ar diviem metriem joprojām pastāv, tāpēc galdiņu skaits ir ierobežots. Mēs strādājām arī iepriekš, bet tagad varam uzņemt arī viesus. Vietas nav daudz. Bet cilvēki nāk, sēž un izbauda šo brīvību, arī laiks ir silts. Taču saslimstības līmenis pieaug, un valdība atkal var lemt par kārtējiem ierobežojumiem. Mēs skatīsimies, gaidīsim lēmumus, bet mēs jau strādājam arī uz piegādēm,” pieredzē dalās uzņēmuma līdzīpašnieks Jevģēnijs Šeršņovs.

Cerības tagad kaut nedaudz finansiāli atgūties no Covid laika ierobežojumiem, kas uzņēmumam bija ar finansiālo kritumu un atstāja savu robu budžetā.

„Mums finansiālais kritums šajā laikā bija pāri par 50 procentiem.”

Ārpus pilsētas jau situācija ar āra terašu atklāšanu nogaidošāka.

Sventē ceļmalas kafejnīcā „Rudzupuķes” galdiņus ārā izlikuši jau ar 7. maiju. Taču klientu faktiski nav, stāsta saimniece Inga Čazova:

„Pirmajā dienā bija tikai viena ģimene ar bērniem. Laiks nebija pārāk labs pasēdēšanai āra terasēs. Taču mēs ļoti gaidām apmeklētājus, viss ir gatavs, galdiņi ārā ir izlikti. Tikai, lai laiks būtu labs.”

Durvis šī kafejnīca nav vērusi ciet arī ierobežojumu laikā, pielāgojusies, un tas nebija viegli.

„Bija ļoti grūti. Tāpēc mēs sākām tajā laikā vairāk cept bulciņas un cepumus. Jo mūsu klientu mentalitāte nav pielāgota līdzņemšanai. Cilvēki iet uz kafejnīcu, lai pasēdētu, nevis, lai ņemtu ēdienu līdzi. Tāpēc kafija, tēja, picas, bulciņas, cepumi bija tas mūsu piedāvājums,” tā Inga Čazova.

Ceļmalu krogiem ir savs klientu loks, un tas ir savādāk nekā pilsētā, stāsta Jānis Melnis, „Baltā Kroga” saimnieks Naujenes pagastā. Te valda klusums un āra terase vēl tikai tiek gatavota.

„Mēs plānojam āra terasi vērt nākamajās brīvdienās. Tagad notiek gatavošanās. To iespaidoja laika apstākļi, nebija pārliecības arī par lēmumiem. Atļāva Saeima, bet ministri savu viedokli nebija pauduši. Arī saslimšanas līmenis ir diezgan augsts, pastāv risks,  ja mēs iepērkam preci, produkciju un mūs atkal aiztaisa ciet. Bet tie ir naudas ieguldījumi, un, ja aizver mūs ciet, tie ir atkal zaudējumi.”

Strādāt vēlme liela, bet neziņa par nākotni to bremzē, ar skumjām, kas mijas ar cerību, saka „Baltā Kroga” saimnieks.

„Cerība ir „palikt uz ūdens”. Par peļņu nekādu cerību nav. Jo tas saistīts ar pasūtījumiem, pasākumiem, ja tie atkrīt, mēs esam neziņā par stāvokli,  kas būs.

„Sākotnēji vērsim vaļā 10 āra galdiņus, pa 4 cilvēkiem pie galda. Par piedāvājumu domāsim, skatīsimies, kādi mums būs viesi. Ja tie būs kā pagājušogad - rīdzinieki, tad domāsim par Latgales virtuvi, jo pēc tā viņi pie mums arī brauc.”

Kā veiksies ar āra terašu darbību, rādīs laiks. Un to ietekmēs gan saslimstības līmenis, gan valdības lēmumi,  gan arī  laika apstākļi dabā.