Pagājušajā nedēļā Saeima apstiprināja grozījumus likumā „Par autoceļiem”. Ja līdz šim par valsts autoceļu uzturēšanu rūpējās valsts akciju sabiedrība „Latvijas autoceļu uzturētājs”, tad no 2022. gada 1. maija tiks atvērts tirgus un autoceļu uzturēšanā varēs piedalīties arī privātie uzņēmēji. Satiksmes ministrijas aplēses liecina, ka tādējādi izdotos samazināt autoceļu uzturēšanas izmaksas no 500 000 līdz pat 2 miljoniem eiro gadā.

Satiksmes ministrijas Autotransporta departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns stāsta, ka Latvijas autoceļi pēc tirgus atvēršanas tiks sadalīti 19 iepirkuma daļās jeb lotēs. Ceļu uzturētājus, līdzīgi kā Igaunijā un Somijā, izvēlēsies publiskos iepirkumos un konkurence veicinās efektīvāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.

Valsts akciju sabiedrība „Latvijas autoceļu uzturētājs” tika nodibināta pirms 14 gadiem, apvienojot četras valsts kapitālsabiedrības - „Centrālā reģiona ceļi”, „Latgales ceļi”, „Kurzemes ceļi” un „Vidzemes ceļi”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis stāsta, ka šobrīd uzņēmumā strādā 1275 darbinieki un apgrozījums ir 79 miljoni eiro gadā.

Jautājums – kāpēc jāreformē uzņēmums, kas strādā veiksmīgi? Saeimas deputāts Ivars Zariņš, kas pārstāv partiju “Saskaņa”, vērtē, ka autoceļu apsaimniekošanā konkurence ir nepieciešama, bet viņam nepieņemams šķiet veids, kā tas tiek darīts.

Autoceļu uzturēšanas tirgus gan tiks atvērts vēlāk, nekā sākotnēji bija paredzēts – nevis 2021. gada 1. oktobrī, bet 2022. gada 1. maijā. „Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis gan skaidro, ka jau 2013. gadā deleģēšanas līgums ar Satiksmes ministriju par autoceļu uzturēšanu tika noslēgts uz noteiktu laiku - septiņiem gadiem.

Latvijas valsts autoceļu kopgarums ir vairāk nekā 20 000 kilometru, no tiem 9129 kilometri autoceļu ir ar melno segumu un 10 989 kilometri ir grants autoceļi. Ikdienas uzturēšana tiek veikta arī vairāk nekā 900 tiltiem.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.