Tā secina „Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība”, piemetinot, ka situācija visā valsts teritorijā un pat katrā saimniecībā atsevišķi būs atšķirīga. Kartupeļu lauki šogad visā valstī plešas 8,5 tūkstošu hektāru platībā, un to kopražu Lauku konsultāciju un izglītības centra agronomi prognozē 233 tūkstošu tonnu apmērā. Kā ar kartupeļu vākšanu sokas Latgalē, kādas ražas ievāc zemnieki, un kādas šogad kartupeļu cenas?

Kartupeļu ražas vākšana Latgalē vēl ir procesā, laika apstākļi tai ir labvēlīgi, un lielākā daļa kartupeļu lauku jau ir norakti.

„Lielāka daļa kartupeļu kopumā jau ir novākta. Laiks lutina, ir tās saulainās dienas, lietus mūs nemērcē, tāpēc, kartupeļu rakšanai laiks ir piemērots,” stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Daugavpils biroja augkopības konsultante Iveta Jakubāne.

Pēc pirmajiem no lauka ievestajiem kartupeļu vākumiem var spriest, ka kartupeļu raža šogad ir ļoti dažāda.

„Pirmie kartupeļus novākuši mazās zemnieku saimniecības un piemājas saimniecības. Vieniem kartupeļu ražība ir labāka, citiem sliktāka. Daudziem tā ir krietni sliktāka kā pagājušajā gadā. Kartupeļi ir sīkāki, daudz bojātu,” secina Iveta Jakubāne.

Pašas Ivetas Jakubānes saimniecībā Ilūkstes novada Eglaines pagastā gan kartupeļu raža šogad padevusies izcili laba. Vidēji 50 maisi no vienas simtdaļas hektāra.

„Man kartupeļi šogad bija iestādīti jaunā laukā. Un raža ir krietni labāka nekā pērn.”

Pēteris Putāns no Daugavpils novada Dubnas pagasta savā saimniecībā „Mežvīni” jau pilnībā pabeidzis kartupeļu vākšanu. Šobrīd notiek kartupeļu šķirošanas process.

„Šogad  izšķiroša nozīme kartupeļu audzētājiem labas ražas ieguvē bija pareiza lauka izvēle kartupeļu  stādīšanai. Piektdien norakām visus 2,5 hektārus, audzējam „Vinetu”, „Belarosu”, „Vegu”. Kartupeļu raža šogad vidēja, bija sausums, kad kartupeļi ziedēja, un mani lauki ar vieglu zemi, tas ietekmēja ražu. Izdevās norakt vidēji 25 tonnas no hektāra,” tā Pēteris Putāns.

Izaudzētie kartupeļi nonāk tirdzniecībā, pārsvarā Rēzeknes tirgū.

„Mums ir divas vietas Rēzeknes tirgū, paši šķirojam un paši tirgojam, cenas no 15 līdz 40 centiem par kilogramu.”

Līdzīgas kartupeļu cenas ir arī Daugavpils tirgū, faktiski šogad cenas ir pērnā gada līmenī, secina kartupeļu audzētāji. Daļa  lielāko kartupeļu audzētāju kā ik gadu startē arī iepirkumos, kas paver plašākas kartupeļu realizācijas iespējas.

„Kartupeļu  audzētāji gan piedāvā savu produkciju vietējos zemnieku tirdziņos, nakts tirgos, gan novada „Garšas katalogā” un, protams, startē iepirkumos skolās, pansionātos un pārdot dažādiem ēdināšanas uzņēmumiem,” stāsta augkopības konsultante Iveta Jakubāne.

Ar ražu šogad apmierināti tie kartupeļu audzētāji, kas izvēlējušies to audzēšanai netradicionālāku metodi - permakultūru. Šādu metodi piekopj  zemnieku saimniecība „Smilgas” Daugavpils novada Naujenes pagastā, un šādiem kartupeļiem ir pieprasījums.

„Mēs kartupeļus audzējam zem salmiem, nelielā platībā. Ja iestādījām 2 maisus, tad novācām 10 maisus. Esam savu darbību atraduši tieši šajā nišā, mums tas patīk, un kartupeļi arī labi aug. Tos iecienījušas un iegādājas īpaši jaunās ģimenes, kas novērtē bioloģiski  un dabiski audzēto produkciju,” pieredzē dalās saimniece Ruta Grustāne.

Otrās maizes - kartupeļu platībām tendence mūsu valstī mazināties, ko var izskaidrot ar to, ka kartupeļi ir resursu ietilpīga kultūra, kuras audzēšanai nepieciešams liels degvielas un darbaspēka patēriņš. Pārsvarā ar kartupeļu audzēšanu nodarbojas mazās piemājas saimniecības, kurās kartupeļi iestādīti platībā līdz vienam hektāram.