Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, kopš 2016. gada palielinās to cilvēku skaits, kas pēc darba ārvalstīs atgriežas Latvijā. Ja 2016. gadā atgriezās nepilni 3,5 tūkstoši, 2017. - gandrīz 10 000, tad pēdējos gados - ap 11 000. Lai gan no Latvijas aizbraukušo skaits samazinās, joprojām aizbrauc vairāk nekā atgriežas - pēdējos gados ap 15 000 cilvēku. Kā reemigrāciju ietekmē Covid pandēmija un kas atgriežoties sagādā lielākās problēmas?

Pētījumus par Latvijas valsts piederīgajiem, kas dzīvo ārvalstīs, regulāri veic Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centrs. Centra direktore Inta Mieriņa stāsta - vasarā veiktā diasporas aptauja liecina, ka Covid krīzes laikā katrs 10. ārvalstīs strādājošais apsvēris atgriešanos Latvijā.

Jau trešo gadu Latvijā darbojas remigrācijas koordinatoru programma. Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca stāsta, ka trīs gadus laikā no ārzemēm atgriezušās 800 ģimenes, visvairāk tieši pērn – 260 cilvēki. Lielākā daļa remigrantu – 65% par dzīves vietu izvēlas Rīgu, seko Sigulda, Ogre, Salaspils, Mārupe.

Agnese Čakša sešus gadus dzīvoja Anglijā, bet saikni ar Latviju nebija zaudējusi, bieži brauca ciemos. Par lielāko izaicinājumu viņa sauc darba atrašanu Latvijā, jo Anglijā to izdarīt bijis krietni vienkāršāk. Pirms atgriešanās viņa konsultējusies ar Latgales plānošanas reģiona koordinatori un mājokli Līvānu novadā sameklēja, dzīvodama Anglijā.

Latgales plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Astrīda Leščinska stāsta, ka ar katru gadu atbraukušo skaits palielinās arī Latgalē. Pirms trim gadiem Latvijā atgriezās 38, pirms diviem – 64, bet pērn – jau 100 ģimenes. Bet remigranti esot ļoti dažādi.

Remigrācijas koordinatores vērtē, galvenais ir uzturēt saikni ar aizbraucējiem un jādomā, kā Latvijai piesaistīt tos, kas mācās ārzemēs. Remigrantiem ir nepieciešams arī psiholoģiskais atbalsts, jo daudziem bērniem problēmas sagādā iekļaušanās Latvijas izglītības sistēmā.