„Swedbank” ir veikusi pētījumu par to, kā pēdējo gadu laikā pandēmijas ietekmē ir mainījušies iedzīvotāju maksājumu ieradumi. Lai gan pandēmijas laiks bija straujš attīstības lēciens e-komercijas nozarei, pēc ierobežojumu atcelšanas vērojama iedzīvotāju vēlme preces iegādāties arī klātienē, norēķinus biežāk veicot ar savām maksājuma kartēm. Tāpat divu pandēmijas gadu laikā uzņēmēji strauji attīstījuši preču un pakalpojumu saņemšanas iespējas ar ērtākiem un ātrākiem norēķiniem. 

Rēzeknes ielās aptaujātie gados jaunāki cilvēki atzīst, ka maksājot par saņemtajiem pakalpojumiem vai precēm visbiežāk izmanto norēķinu kartes, bet gados vecāki  cilvēki priekšroku dod norēķiniem skaidrā naudā.

„Kad bija ierobežojumi, tad gan mana ikdiena bija mainījusies. Bija vairāk pirkumu internetā, nekā veikalā, jo nebija sertifikāta, lai atrastos veikalā un tur iegādātos preces. Preču iegādei attālināti ir savi labumi, bet es vairāk par to, lai aiziet, piemēram, uz kafejnīcu un tur pasēdēt, jo tu tomēr izej cilvēkos.”

„Es tomēr biežāk iepērkos klātienē veikalā, jo vēl neesmu pieradusi izmantot mobilās aplikācijas. Parasti norēķinos ar karti. Dažreiz izmantoju iespēju pasūtīt ēdienu uz mājām, tas ir tad, kad negribas nekur iet. Vienkāršāk ir pasūtīt.”

„Man ir 84 gadi un es neko nesaprotu citos norēķinos.

Man ir ērtāk samaksāt uz vietas un viss. Man pat  bankā nav rēķina un pensiju pastnieks atnes uz mājām.”

Mainoties klientu ieradumiem, iedzīvotāji aizvien vairāk izmanto iespēju maksāt ar telefona palīdzību jeb e-maku viedtālrunī, kā arī saņemt skaidras naudas izmaksu tirdzniecības vietās, izmantojot karšu termināļus.

Kā uzver Igors Nikitins, SIA “IGGI” vadītājs, kurš ēdināšanas nozarē Rēzeknē un tagad arī Daugavpilī, darbojas jau ceturto gadu, pandēmijas laikā uzņēmējiem nācās meklēt jaunas iespējas, kā nodrošināt saikni ar saviem klientiem. Arī meklējot jaunas norēķinu iespējas.

„Četrus gadus darbojoties nozarē, es redzu stabilu pieaugumu maksājumiem ar kartēm. Tas mūsdienās ir daudz ērtāk, kad kartes ir piesaistītas gan telefoniem, gan pulksteņiem. Viennozīmīgi pandēmija lika cilvēkiem kļūt intravertākiem un tagad es izjūtu, ka īpaši jaunieši, aizvien mazāk grib dzīvo komunikāciju.

Viņiem ir ērtāk pasūtīt ēdienu telefonā, kur aplikācijas neparedz nekādu kontaktu ar cilvēku.

Tās ir pamatīgas izmaiņas šo gadu laikā. Sākot ar šo mēnesi mēs piedāvājam opciju „Bolt food”, kas ir ienākusi Rēzeknē un jau otro gadu mēs sadarbojamies ar „Meals”, kas ir Rēzeknes jauniešu radīta aplikācija, kad tu vari pasūtīt ēdienu, izņemot komunikācijas posmu.”

Kā apliecina „Swedbank” pārstāvis Jānis Krops, veiktā pētījuma dati apliecina, ka reaģējot uz pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem un cilvēku paradumu maiņu, Latvijas uzņēmēji ir spējuši mainīties līdzi nu jau citiem spēles noteikumiem tirdzniecības jomā.

„Tas, ko mēs redzējām, raugoties uz tirdzniecības vietām, kas tirgojās internetā, tad šajos divos pandēmijas gados šādu tirdzniecības vietu skaits palielinājās par 64%.

Mēs redzam, ka pēc ierobežojumu atcelšanas e- komercijas apgrozījums uzreiz samazinājās par 25%. To varētu izskaidrot ar to, ka cilvēks pandēmijas laikā ir vienkārši noilgojušies doties uz veikalu, pasūtīt preci, beidzot iepirkties kā ierasts, nevis pasūtīt visu caur kurjeriem un ar citiem attālinātās piegādes veidiem. 

Tirgotāji aizvien vairāk sākuši domāt kā apvienot platformas, viņi saprata, ka būs gan fiziskais pārdošanas kanāls, gan arī attālinātais.

E-maki un viedtālruņu piedāvātās opcijas iespējas paliek aizvien izdevīgākas,

jo nav jāņem ārā karte - to pašu norēķinu var veikt ar telefonu. Bankas statistika rāda, ka katrs desmitais maksājums ir ar bezkontakta mobilo aplikāciju, kas ir aptuveni 13% visu maksājumu.”

„Swetdbank” pētījums atklāj, ka pandēmijas ietekmē bezskaidras naudas maksājumu skaits visvairāk – teju uz pusi, samazinājies viesnīcu un restorānu nozarē. Savukārt viens no lielākajiem pieaugumiem bezskaidras naudas maksājumiem vērojams noliktavu un loģistikas nozarē.

Katru gadu pieaug arī vidējais mēneša pirkumu skaits un summa, kas veikti ar maksājuma karti. Pērn vidējais pirkumu skaits gadā ar „Swedbank” maksājuma kartēm bija teju 207 miljoni, kas ir par 7% vairāk nekā pirms diviem gadiem.