Pandēmijas laikā ārvalstu tiešo investīciju plūsma Latvijā nevis sarukusi, bet dubultojusies. Visvairāk investīcijas ieplūst rūpniecībā, tirdzniecībā un nekustamā īpašuma nozarē. Lauvas tiesu ārvalstu investori iegulda Rīgā un Pierīgā, līdz ar to reģioni savu potenciālu nav pilnībā izmantojuši. Kādēļ uz reģioniem ārvalstu investīcijas aizplūst ar samērā lēnu tempu?

Ja pirms pandēmijas ārvalstu investīciju plūsma Latvijā bija stabila, apmēram 2-3% no Latvijas Iekšzemes kopprodukta, tad 2020. gadā ārvalstu investīcijas pat nedaudz pieauga, stāsta Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš.

Tradicionāli visvairāk ārvalstu investīcijas Latvijā ieplūst no tuvākām valstīm, no Eiropas Savienības. Guntis Kalniņš akcentē, ka pandēmijas laikā aktualizējusies tendence, ka lielie pasaules ražotāji meklēt aizvien tuvākus vietas noieta tirgiem un tur atver savas ražotnes. Šādi pārskatot izmaksas un vājās vietas loģistikā, preču piegādē.

Ārvalstu investoru padomes valdes locekle Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver: jo vairāk ārvalstu investīcijas ieplūdīs Latvijas reģionos, jo labāk tas ir Latvijas ekonomikai kopumā.

Runājot par teritoriālo reformu un tās pozitīvo ietekmi uz ārvalstu investīciju ieplūdi, Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka reformā vairāk ir svarīga mums pašiem, lai nodokļu maksātāju nauda tiktu lietderīgi izmantota. Viņasprāt, pašvaldībām ir konkrēti jānosaka kādas ārvalstu investīcijas tās vēlas piesaistīt.

Latvijas pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jomā Andra Feldmane uzsver, ka reģionos jālūkojas, lai ārvalstu investīcijas būtu ar augstu pievienoto vērtību, kā arī jāmudina pašmāju uzņēmējus paplašināt darbību.

Savukārt Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver: lai apkalpotu augstas pievienotās vērtības ražotnes, mums ir nepieciešami attiecīgo prasmju un izglītības cilvēki. Līdz ar to Ārvalstu investoru padome akcentē augstākas izglītības reformu.