Pandēmijas laikā interese par atgriešanos Latvijā augusi

Pandēmijas laikā interese par remigrēšanu augusi, bet par darbu Latvijā – pat dubultojusies. Par to liecina remigrācijas un darba meklētāju konsultantu dati. Bažas par savu veselību dzīvojot valstīs, kur epidemoliģiskā situācija pavasarī bija krietni slikta nekā Latvijā, mudinājusi daudzus pieņemt spontānu lēmumu atgriezties. Remigrācijas koordinatori reģionos prognozē, ka no īslaicīgas remigrācijas izdosies izvairīties, ja Latvijas ekonomika atkopsies ātrāk nekā ekonomika citur Eiropā.

Trešo gadu katrā no pieciem Latvijas plānošanas reģionam darbojas remigrācijas koordinators, kas mudina un palīdz Latvijas valstspierīgos atgriezties. Viens no padomiem, kas viņiem tiek prasīts – kā atrast darbu. Šajā jautājumā konsultātcijas Latvijā jau kopš iestāšanās Eiropas Savienībā sniedz Nodarbinātības valsts aģentūras paspārnē strādājošie “EURES Latvija” tīkla konsultanti. Lai gan padomus sniedz darba meklētājumiem gan Latvijā, gan citur Eiropā, turklāt gan pašiem ārzemniekiem, gan Latvijas valstspiederīgajiem, šogad novērota neieraksti liela interese no potenciālajiem remigrantiem. “EURES” projektu vadītāja Līga Baufale lēš, ka to skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada datiem dubultojies.

“Aptuveni 70% no tiem, kas interesējas tieši par darba iespējām, interesējas tieši par Latviju, tātad darba iespējām Latvijā. Jāsaka gan, ka tie visi nav Latvijas valstpiederīgie, bet šogad tieši krietni vairāk Latvijas valstspiederīgie interesējas par iespēju, atgriezties Latvijā,” saka Līga Baufale.

Lielāku interesei novērojuši arī remigrācijas konsulatnti, taču ne vienmēr var noteikt, vai tas tāpēc, ka mainījušies apstākļi, vai tāpēc, ka programma sākusi nest lielākus augļus. Remigrācijas koordinatore Latgalē Astrīda Leščinska atzīst, ka šogad no potenciālajiem remigrantiem aizvien biežāk dzird jaunu jautājumu, vai pandēmiju drošāk pārlaist Latvijā.

“Sevišķi to jutu pavasarī, kad ļoti daudzi sazinājās un jautāja, kādā veidā tikt uz Latviju, pa kādiem ceļiem, kad tika atcelti lidojumi. Tad dažādos veidos mēģinājām palīdzēm tām ģimenēm atgriezties. Tas aktuālākais jautājums ir par to, kā ir Latvijā, kādi skaitļi, kā ir ar darbavietām,” stāsta Astrīda Leščinska.

Atgriezties mudina neskaidrība, vai izdosies saglabāt darbu, bažas par to, vai atgriezties pat tikai lai apciemotu radiniekus Latvijā, nekļūs vēl sarežģītāk. Astrīda Leščinska novērojusi, ka visbiežāk interesējas jaunieši, kas strādā pakalpojumu sektrorā. Piemēri ir dažādi. Meitene, kas no Lielbritānijas atgriežas ar puisi Rumānijas pilsoni, jo Latviju uzskata par drošāko pandēmijas pārlaišanas vietu. Ģimene Norvēģijā ar skolēniem, kuri gatavi atgriezties pat neskatoies uz to, ka mācību gads ir tikai pusē. Taču spontāni pieņemts lēmums, nozīmē, ka iztrūkst plāna, kā Latvijā iedzīvoties, lai nekļūtu par īslaicīgu remigrantu.

“Citi arī uzraksta, ka atgriezos tikai paskatīties, nogaidīt, bet sazinoties pēc laika, viņš jau ir atradis darbu. Es domāju, ka šis ir tas brīdis: ja cilvēki ielaidīs saknes, tad viņš nebrauks prom,” tā Astrīda Leščinska.

Latgales koordinatorei pavasarī arī vaicāts, vai var atgriezties caur Lietuvu, Balkrieviju. Daži pat apsvēruši iespēju šmaukties un atgriezties ar ceļotājiem paredzētajiem repatriācijas reisiem. Savukārt remigrācijas koordinatore Zemgalē Anete Spalviņa tikmēr norāda, ka ir arī valstspiederīgie, kas par remigrāciju prātoja ilgāku laiku un apsvēra to darīt pavasarī. Pārvietošanās aizliegumu dēļ plānus nācās mainīt.

“Cik man zināms, ir arī personas, kas atgriezušies ar šiem repatriācijas reisiem. Ir arī braukuši ar savu busiņu, visādos veidos centušies atgriezties. Viņi arī zaudēja savu darbu ārzemēs un atgriezās uz Latviju kā tādu glābšanas salu. Man nav datu, cik daudz personu devušies prom. Piemēram, atgriezās pieņemsim martā, bet varbūt jau augustā devās prom,” lēš Anete Spalviņa.

Lai remigrants Latvijā paliktu, jāatrod stabils darbs. Dzīvesvieta tiek pielāgota tam, tomēr daudzi priekšroku dot vietai, kur dzīvo vecāki, vecvecāki. Uz Pierīgu, daļēji arī Zemgali, remigrējošie darbu lielāka atalgojama dēļ atrod tikai galvaspilsētā. “EURES” projektu vadītāja Līga Baufale uzskaita jomas, kurās remigranti labprātāk strādātu.

“Kopumā ir interesējušies par darbu apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniegšanā, transtports, uzglabāšana un, protams, arī iespēja atrast darbu vienkāršajās profesijās. Bet te nu uzreiz ir tā atalgojuma problēma,” skaidro Līga Baufale.

Algas Latvijā joprojām daudzus neapmierina. Tomēr ja piepildīsies prognoze, ka Latvijas ekonomika atgrūsies ātrāk nekā citur, remigrāntu būs vēl vairāk.