Pandēmijas laikā aug iedzīvotāju uzkrājumi. Kā liecina Latvijas Bankas dati, šī gada februārī Latvijas mājsaimniecību noguldījumi bankās palielinājās no 7,6 līdz 8,6%, sasniedzot 8,57 miljardus eiro.

Ziņu aģentūras "Bloomberg" aprēķini liecina, ka pandēmijas laikā patērētāji pasaules lielākajās ekonomikās ietaupījuši 2,9 triljonus dolāru. Eiro zonā uzkrājumi palielinājušies par 387 miljardiem eiro. LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede skaidro, ka iedzīvotāju noguldījumu pieaugums ir Covid pandēmijas sekas.

Savukārt pēc pandēmijas beigām uzkrājumu tērēšana veicinās ekonomikas ātrāku atjaunošanos. Turpina profesors Jānis Priede.

Latvijas Bankas dati liecina, ka 2020. gadā Latvijas mājsaimniecību noguldījumi bankās, tai skaitā atlikumi kontos, palielinājušies no 1%, gada laikā pieaugot par 1 miljardu eiro. Finanšu kapitāla un tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Aija Brikše vērtē, ka uzkrājumu līmenis mājsaimniecībās ir ļoti dažāds.

"Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa stāsta – aptaujas liecina, ka pandēmijas apstākļos Latvijas iedzīvotāji vairāk novērtē uzkrājumu nozīmi. Swedbank finanšu IQ tests liecina - 9 no 10 aptaujātajiem krāj naudu vismaz vienam mērķim, tomēr pietrūkst finanšu ilgtermiņa plānošanas.

FKTK pārstāve Aija Brikše atgādina uzkrājumu veidošanas pamatprincipus. Pirmais – jāveido tā saucamais drošības spilvens 3 līdz 6 mēnešalgu apmērā. Pēc tam var domāt, kur naudu ieguldīt.

Ekonomisti atgādina – plānojot ģimenes budžetu un nospraužot īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, nedrīkst aizmirst arī par naudas tērēšanu. Tas ļaus ekonomikai ātrāk atjaunoties pēc pandēmijas beigām.