Ja pirms četriem gadiem 32% Latvijas mājsaimniecību trūka līdzekļi pamatvajadzību segšanai, tad pandēmijas laikā ar grūtībām saskārušās 36% mājsaimniecību jeb viena trešā daļa no visām mājsaimniecībām. Vienlaikus pandēmijas ierobežojumu dēļ, kad vairāku nozaru darbība tika ierobežota vai pat apturēta, mājsaimniecību uzkrājumi palielinājās par 1 miljardu eiro un kopējais noguldījumu apjoms sasniedza 9 miljardus eiro.

 

Aptauju par to, kā pandēmija ietekmējusi mājsaimniecību spēju segt savas pamatvajadzības, veikusi "Swedbank". Finanšu institūta eksperte Evija Kropa stāsta, ka vienai trešdaļai mājsaimniecību gandrīz katru mēnesi ir grūtības samaksāt rēķinus, atvēlēt naudu pārtikai un citām vajadzībām. Pandēmijas dēļ arī daļai mājsaimniecību samazinājušies ienākumi, bet uzkrājumu nav.

12% aptaujāto atzīst, ka neplāno ģimenes budžetu, bet 86% plāno ļoti aptuveni. Evija Kropa uzsver, ka tieši budžeta plānošanai ir liela nozīme, kad ienākumi samazinās. Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts vērtē, ka pandēmija plaisu starp turīgāko un nabadzīgāko sabiedrības daļu ir paplašinājusi.

 

Protams, ja mājsaimniecību ienākumi ir zemi – ap 350 eiro mēnesī, uzkrājumus izveidot nevar, var izdzīvot no algas līdz algai. Swedbank pētījums liecina – šobrīd uzkrājumus veido cilvēki, kuru ienākumi mēnesī ir 750 eiro uz vienu ģimenes locekli. LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Jānis Priede vērtē – svarīgi ne tikai veidot uzkrājumus, tikpat svarīgi – kur uzkrājumi paliek?

Jānis Priede vērtē, ka īsas krīzes mājsaimniecību paradumus neietekmē. Rodas īslaicīgas problēmas, tad tās pāriet un aizmirstas. Tikai tad, ja krīzes ir ilgstošas, tās rosina cilvēkus mainīt savu attieksmi pret naudu, uzkrājumu veidošanu un patēriņu.