29. novembrī pirmās zaļās obligācijas 100 miljonu eiro apmērā biržā „Nasdaq Riga” emitēja AS „Augstsprieguma tīkls”. Uzņēmums, kas atbild par elektroapgādes drošību un pārvaldes tīkla modernizāciju un attīstību Latvijā, Baltijas vērtspapīru sarakstā plāno emitēt obligācijas 160 miljonu eiro vērtībā. Ko nozīmē zaļie finanšu instrumenti un vai tā ir tikai modes lieta vai tendence, kas turpmāk attīstīsies arvien plašāk?

Vai zaļās investīcijas šobrīd ir modes lieta? Noteikti, tomēr „Nasdaq Riga” valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne skaidro, ka zaļie finanšu instrumenti ir naudas līdzekļu piesaiste ilgtspējīgām investīcijām un tās veicina arī Eiropas zaļais kurss.  

Kāpēc uzņēmumi kotē akcijas vai obligācijas biržā? Tā ir iespēja piesaistīt papildus finansējumu. AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone stāsta, ka uzņēmumam bija nepieciešams pārfinansēt aizdevumu un tas arī veiksmīgi izdevies – uz obligācijām pieteikušies vairāk nekā 20 investori.

Nepietiek ar to, ka uzņēmums paziņo par zaļām investīcijām. Uzņēmuma ilgtspēju un to, vai ieguldījumi patiešām ir zaļi, kāda ir uzņēmuma pārvaldību un galvenie finanšu rādītāji, to visu vērtē arī starptautiskās reitingu aģentūras. Turpina Gunta Jēkabsone.

Ivars Bergmanis ir LHV bankas Igaunijā investīciju baņķieris un viņi palīdzēja veikt IPO jeb sākotnējo publisko akciju piedāvājumu degvielas uzpildes staciju tīklam Virši. Izrādās, ka arī uzņēmums, kas tirgo degvielu, domā par zaļiem risinājumiem. Ivars Bergmanis vērtē – lai gan Baltijas valstīs ir uzņēmumi, kas izmanto zaļos finanšu instrumentus, tomēr tādu nav daudz.

Zaļajiem finanšu instrumentiem atvēlēti 30% no ES daudzgadu budžeta līdz 2028. gadam un ES Atveseļošanas instrumenta. Nākamo 10 gadu laikā ilgtspējīgas investīcijas Eiropā sasniegs 1 triljonu eiro.