Pagājušajā nedēļā Rīgā atvēra 2 jaunas mantu apmaiņas vietas jeb Brīvbodes. Tajās bez maksas var nodot vai saņemt bērnu un pieaugušo apģērbu, grāmatas un citas sadzīvē nepieciešamas mantas, piemēram, pēc remontdarbiem palikušos tapešu ruļļus, krāsas vai instrumentus. Plašāk par sociālo uzņēmējdarbību, kuras nozīme pieaug tieši pandēmijas laikā, stāsta Daina Zalamane.

Pirmā Brīvbode Rīgā tika izveidota pirms divarpus gadiem Turgeņeva ielā pie Centrāltirgus. Pagājušajā nedēļā darbu sāka filiāles Āgenskalnā un Čiekurkalnā. Brīvbodes ir atvērtas dažas dienas nedēļā, un to apmeklējums iepriekš jāpiesaka pa tālruni. Brīvbodes ir nekomerciāla bezpeļņas organizācija, un tās vadītāja Alise Ziemule – Zariņa stāsta, ka veikali atvērti, sadarbojoties ar biedrību "Free Riga".

Galvenā ideja bija mantu apmaiņa un resursu dzīves cikla pagarināšana. Kas vienam lieks, citam var kalpot. Veikals izveidojies arī par tikšanās vietu. Notiek apmainīšanās ar apģērbiem, apaviem, grāmatām, traukiem, augiem, kas nu kuram mājās ir lieks. Paši smejamies, ka tas ir veiklas bez naudas, cenas nav, viss notiek uz apmaiņu. Projekts veidots kā brīvprātīgs, bet pašlaik nedaudz palīdz arī Rīgas Dome un Sabiedrības integrācijas fonds. Mums ir algoti darbinieki, bet daudz palīdz brīvprātīgie. Mēs esam gājuši soli tuvāk sabiedrībai un cilvēkiem apkaimēs, neskatoties, no kurienes kurš nāk, kādā valodā runā un tamlīdzīgi.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa vērtē, ka Brīvbodes ir sociāls projekts, bet nav sociāls uzņēmums. Ja uzņēmums sociālajā jomā grib darboties ilgtermiņā, tam jāatrod balanss starp sociālo mērķi un uzņēmējdarbību, labdarību un peļņu.

Brīvbodes ir lielisks piemērs aprites ekonomikai un tam, kā mēs varam veicināt lietu apmaiņu. Bet, lai to uzskatītu par sociālo uzņēmējdarbību, Brīvbodei pietrūkst uzņēmējdarbības sadaļa. Jo sociālā uzņēmējdarbības ietver sociālo mērķi, bet pamatos ir jābūt uzņēmējdarbībai, kur ir konkrēti ieņēmumi, izdevumi, peļņa. Ja runājam par šādu aprites ekonomiku, tad labs piemērs ir labdarības veikali, kas veicina mantu apmaiņu – "Otrā elpa", "Tuvu, Hoppen" un "Visi var", kas atrodas Siguldā. Otrs piemērs par lietu pārveidi ir "Glass point" jeb "Stikla māja", kuri pārveido stikla pudeles gan par traukiem, gan citiem stikla izstrādājumiem. Sociālais uzņēmums "Zīle" veido jaunus dizaina apģērbus no jau esošiem apģērbiem un tekstila.

Biedrībai „Tuvu” pieder divi veikali Rīgā un Jelgavā. Tajos var nopirkt apģērbu, apavus, mēbeles un traukus, no tiem liela daļa ir ziedojumi no Vācijas. Biedrības "Tuvu" vadītāja Lāsma Cimermane stāsta, ka biedrība atbalsta ģimenes Zemgalē un palīdz sagādāt ne tikai pārtikas pakas, bet arī izremontēt dzīvokli.

Mums ir liels prieks, ka mēs varam gan samaksāt algas, gan samaksāt visus nodokļus, īri un vēl mums paliek pāri peļņa, kas pilnībā visa tiek novirzīta labdarības projektiem. Tas nav vienkārši veikals, kur nopērk kaut ko sev, bet aiz katra pirkuma ir atbalsts konkrētam projektam, tā kā liela pateicība katram pircējam. Mēs atbalstām, ja nepieciešamas zāles vai zobu salabošana. Viens no lielākajiem projektiem ir mājokļa sakārtošana. Bieži mēs atstājam būvmateriālus un kādu telpu līdz galam nesaremontējam, lai ir iespēja tālāk darboties pašiem. Vēl viens ļoti mīļš projekts ir skolas soma – dāvinām pirmklasniekiem somas, pilnas ar skolai nepieciešamajām lietām. Pats jaunākais projekts ir  jauniešu centrs Brankās, Ozolnieku novadā. Organizējam Užavā vasaras nometnes jauniešiem. Protams, tas viss šobrīd ir uz pauzes, bet mēs ļoti gaidām atkalredzēšanos klātienē.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa uzskata, ka par sabiedrības labumu jādomā ikvienam Latvijas uzņēmumam.

Es domāju, ka nākotnē jebkuram uzņēmumam vajadzētu būt kā sociālajam izņēmumam un vairāk domāt par sabiedrisko labumu un sabiedrības ieguvumu, ne tik daudz par savu personīgo labumu. Tas ir arī nozīmīgs virziens, kurā strādāt, lai šī uzņēmējdarbība ir par labu mums visiem. Es domāju, ka sociālās ekonomikas virziens ir nākotne.

Latvijā šobrīd ir 175 uzņēmumi, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss. Ne visi uzņēmumi ir nokārtojuši dokumentus, lai saņemtu sociālā uzņēmuma statusu, tāpēc to skaits noteikti ir lielāks.