Policijas un finanšu iestāžu nemitīgi aicinājumi neiekrist krāpnieku lamatās nevainagojas panākumiem. Šogad vien, uzdodoties par banku darbiniekiem, no Latvijas banku klientu kontiem izkrāpti 8,6 miljoni eiro. Ļoti daudz cilvēki naudu zaudē arī ieguldot naudu apšaubāmās finanšu platformās. Protams, aizvien aktuāla ir arī viltus interneta veikalu darbība, kurās preces var iegādāties par pasakaini zemām cenām. Šādu veikalu aktivizēšanās īpaši aktuāla pirms Ziemassvētkiem.

Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska uzsver, ka joprojām iedzīvotāji visvairāk naudas zaudē ieguldot apšaubāmās finanšu platformās.

Tāpat aizvien aktuālas ir arī krāpniecības shēmas, izmantojot telefona zvanu, kad krāpnieki uzdodas par banku darbiniekiem. Cilvēki, kuri iekrituši krāpnieku valgos ir svarīgi ātri un pareizi rīkoties. Ja krāpnieki pamanījušies iztukšot bankas kontu, tad vispirms jāvēršas savā bankā un jo ātrāk, jo lielākas cerības naudu atgūt, jo banka var apturēt naudas pārskaitījumu. Un nākamais solis ir vēršanās ar iesniegumu policijā. Bet cik raiti policijai veicas ar krāpnieku notveršanu?

No Latvijas šādas krāpniecības shēmas organizētas ļoti reti un valsts policija pārkāpējus ir identificējusi. Policija novērojusi arī tendenci, ka Latvijas valsts piederīgie tiek iesaistīti shēmā kā saucamie naudas mūļi.

Kā jau policijas pārstāve minēja liela daļa krāpniecības shēmas norit krāpniekiem izliekoties par bankas darbiniekiem. Finanšu nozares asociācija arī veikusi aprēķinu, cik šogad lieli zaudējumi klientiem nodarīti. Turpina asociācijas Krāpšanu ierobežošanas darba grupas vadītājs, "Luminor" vecākais krāpšanas novēršanas speciālists Anrijs Šmits.

Informāciju tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis uzsver, ka nedz krāpnieku shēmas kļūst mazāk, nedz apkrāpto cilvēku skaits sarūk. Ziņojumi par krāpšanas gadījumiem pie “Cert.lv” nonāk katru dienu.

Šomēnes par banku ķīlniekiem kļuvuši arī vairāki lieli uzņēmumi, tostarp "Maxima Latvija". Šo uzņēmumu vārdā krāpnieki rīko izlozes, aptaujas, kā arī aicina dalīties ar viltus ziņu savā draugu lokā. „Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule stāsta kādu ļaunumu tas nodara ne vien Maxima klientiem, bet arī pašam uzņēmumam.

Tomēr priecējot fakts, ka cilvēki aizvien biežāk atpazīst krāpnieku shēmas, kļūst digitāli izglītotāki.