Pie šāda secinājuma  nonākuši Ekonomikas ministrijas speciālisti, vadoties pēc darba tirgus pieprasījuma un pēc tā cik maz jauniešu kārto eksāmenus eksaktajos priekšmetos. Turklāt, arī centralizēto eksāmenu rezultāti, piemēram, matemātikā, fizikā, vēsturē un latviešu valodā atpaliek no vēlamā, jo to vidējais vērtējums ir zem 50 procentiem. Bet tas atsaucas uz turpmāko studiju un profesijas izvēli, ar ko vēlāk dramatiski nākas saskarties darba devējiem. Kāda situācija šajā jomā ir Latgalē, par to plašāk Silvijas Smagares sagatavotajā ierakstā.

“Vispieprasītākie medicīnas darbinieki, lokmetinātāji, kravas automobiļu vadītāji- tālbraucēji, šuvējas, ļoti daudz būvniecībā vajag speciālistus.”

Tās ir profesijas, kas uzrādās nodarbinātības valsts aģentūras datos kā šobrīd nepieciešamākās Latgalē, un kuru darba roku trūkst uzņēmējiem. Tieši eksaktās zināšanas  šobrīd ir pieprasījuma topā, atzīst arī Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs Andris Kucins.

Ja raugās uz šī gada  skolu absolventu tendencēm, izvēloties studiju programmas augstskolās valstī,  tad  pieprasītākās pamatstudiju programmas, balstoties uz pieteikumu skaitu, bijušas  datorsistēmas un informācijas tehnoloģijas, uzņēmējdarbība un ekonomika, tiesību zinātne un psiholoģija. Būtībā situācija reģionos neatšķiras no kopējām tendencēm valstī, Daugavpils Universitātes Zinātņu prorektors Arvīds Barševskis.

Latvijā kopumā šogad 19 541 jaunietis saņēmis vispārējās vidējās izglītības centralizēto eksāmenu sertifikātu. Ja paraugās uz izvēles priekšmetiem, tad, piemēram, vēstures eksāmenu kārtojuši  vairāk  nekā 5000 skolēnu, salīdzinājumā,  eksāmenu fizikā un ķīmijā 4 reizes mazāk.  Tas atsaucas uz jauniešu  izvēli augstskolās, saka arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Inženieru fakultātes vides inženierzinātnes dekāne Ērika Teirumnieka.

Valstī būtu jābūt koordinējošai institūcijai, kas uzlabotu darba tirgum nepieciešamo profesiju prognozēšanas procesu un kvalitāti, uz to norāda gan Latgales augstskolu vadība, gan arī uzņēmējdarbības nozares pārstāvji.

Pašiem jauniešiem būtiska ne tikai profesija, un tas cik, tā pieprasīta, svarīgs ir darba atalgojums, pētot darba tirgus situāciju- pieprasījumu un piedāvājumu, saka Nodarbinātības valsts aģentūras Daugavpils nodaļas vadītāja Jurate Kornatjuka.

Ir vēl cits variants- pašiem jauniešiem sajust sevī uzņēmēja spējas, uz to starpcitu, šobrīd rīkojot tikšanās ar pēdējo klašu vidusskolēniem, aicina Latgales uzņēmējdarbības centrs, stāsta tā  vadītājs Andris Kucins.

Un tas jau vairāk nav stāsts par topošajiem darba ņēmējiem, bet drīzāk pašnodarbinātajiem un pat darba devējiem, bet kuru veiksmes formula arī atkarīga ne tikai  no labas  idejas, bet arī labām zināšanām.