Pasaulē zelta cenas kāpj, Latvijā mazāk investē zeltā

Zelta cenas šī gada pirmajā ceturksnī piedzīvojušas kāpumu tiesa nav sasniegts tik augsts līmenis, kāds tas bija pēc ievērojamā zelta cenas pieauguma 2020.gadā Covid-19 pandēmijas ietekmē. Palielinājies arī pieprasījums pēc zelta juvelierizstrādājumiem, zelta monētām un stieņiem. Kopumā pieprasījums gan ir mazāks nekā pirms gada. Tikmēr Latvijā samazinās to iedzīvotāju skaits, kas zeltu uzskata par labu ieguldījumu veidu un investē zeltā.

Kā ierasts, piedzīvojot grūtus laikus jeb vienkārši runājot – krīzi – zelta cena kāpj. Tas nebija izņēmums arī pērn, kad pasaule uzsāka cīņu ar Covid-19 pandēmiju. Savukārt pieprasījums pēc zelta pērn pasaulē samazinājies par 14%. Pagātnē sarunā ar Latvijas Radio ielūkojās Latvijas Bankas Tirgus operāciju pārvaldes vadītāja vietniece Daira Brunere.

Pēc ievērojamā cenu pieauguma 2020.gadā pandēmijas ietekmē, dārgmetālu cenas koriģējas, gaidot turpmāku koronavīrusa situācijas attīstību pasaulē. Tagad cena atkal kāpj, taču tā nav uzkāpusi līdz tādam līmenim, kādā tā bija augstākajā punktā pērn.

Pasaules zelta padomes aprīļa aprakstā minēts, ka bažas par inflāciju un likmju rādītājs joprojām būs nozīmīgs zelta cenu virzītājspēks, savukārt pieaugošie Covid-19 gadījumi varētu ietekmēt gan patērētāju pieprasījumu, gan atbalstīt investīcijas.

Brunere skaidro, ka arī zelta monētu un stieņu iegāde pērn bija līdzīga kā 2019.gadā. Savukārt centrālo banku interese par zeltu bija pēdējo desmit gadu laikā zemākajā līmenī. Brunere norāda, ka centrālās bankas pērn turpināja pirkt zeltu, un neto pirkšana bijusi par 273 tonnām vairāk nekā pārdošana, tomēr tas bijis zemākais gada pieaugums kopš 2010.gada. Aktīva bijusi biržā tirgoto ar zelta nodrošināto fondu tirdzniecība.

Kopumā pieprasījums pēc zelta šī gada pirmajā ceturksnī pasaulē ir teju līdzvērtīgs 2020.gada ceturtajam ceturksnim, bet par 23% mazāks nekā pirms gada. Arī Latvijā pieprasījums pēc zelta juvelierizstrādājumiem, kā arī pēc investīciju monētām un stieņiem ir palielinājies.

Latvijā zelts joprojām ir viens no populārākajiem ieguldījuma veidiem, apliecina “Swedbank” Finanšu institūta veiktā aptauja. Tajā secināts, ka par labāko ieguldījumu veidu Latvijas iedzīvotāji joprojām uzskata nekustamo īpašumu, bet otro vietu ieņem tieši zelts. Te gan arī jāmin, ka attieksme pret ieguldījumiem zeltā pēdējo gadu laikā kļuvusi daudz kritiskāka. Ja 2018. gadā zeltu par labu ieguldījumu veidu uzskatīja 28%, šogad tāpat domā vairs tikai 18% aptaujāto.

Aptaujā arī secināts, ka realitātē ieguldījumu veidošanas stratēģijas būtiski atšķiras no vēlamā scenārija. Proti, vēlme ieguldīt zeltā stipri pārsniedz praktisko pieredzi - zeltā pēdējo trīs gadu laikā investējuši tikai 4% iedzīvotāju jeb apmēram piektā daļa šī ieguldījumu veida atbalstītāju.

Kā norāda Latvijas Bankas Tirgus operāciju pārvaldes vadītāja vietniece Daira Brunere, zelts augstas inflācijas gaitā un nestabilos apstākļos vienmēr bijis drošs aktīvs pret inflāciju un drošš ieguldījums. Savukārt periodos, kad procentlikmes ir augstākas un var veikt labus ieguldījumus citos tirgos, tad zelta nozīmība samazinās.

Brunere min, ka arī Latvijas Bankā aptuveni 5% no rezervēm ir zeltā. Rezervēs atrodas 7,7 tonnas, no kurām 1,1 tonna pašlaik ieskaitīta Eiropas Centrālās bankas rezervēs. Bankā esošā zelta daļa saglabāta no pirmās Latvijas valsts laikiem un tā arī visu laiku tiek turēta.