Pasaules čempionāta hokejā rīkošana: vai iespējams nopelnīt?

Straujiem soļiem tuvojas 2021.gada pasaules čempionāts hokejā, tomēr Covid-19 pandēmija un notikumi Baltkrievijā lietu kārtību ievērojami sagriezuši kājām gaisā. Joprojām nav skaidrs, kur tieši čempionāts notiks. Daudz skaidrāk gan saprotams ir tas, ka šī gada čemionāts nebūs tāds, kā ierasts, un to mēs varam teikt arī par tā finansiālo pusi. Bet kā ir “normālā situācijā”, vai ar čempionāta rīkošanu var arī nopelnīt?

Pasaules čempionāta hokejā sarīkošana nozīmē gan izdevumus, gan arī iespēju kaut ko nopelnīt. Tiesa, šogad, Covid-19 pandēmija ieviesīs savas korekcijas. Pirmkārt, aplūkosim, kādi ir izdevumi, šāda mēroga pasākuma organizēšanai normālos aptākļos. Lai to noskaidrotu, Latvijas Radio uzunāja SIA “Hokeja akadēmija” valdes locekli Edgaru Bunci, kam uzticētas tiesības rīkot šī gada čempionātu.

Bet tagad sīkāk aplūkosim kādu pētījumu par to, cik izdevīgs bijis 2018.gada Pasaules hokeja čempionāts Dānijā. Kā secināts pētījumā, ko veikuši vairāki dāņu eksperti, ievāktie un analizētie dati liecina par to, ka čempionāts Dānijā uzskatāms par veiksmīgu. Galvenie secinājumi par pasākuma ietekmi uz ekonomiku un tūrismu, ir tādi, ka daudzi hokeja spēļu skatītāji un cita veida dalībnieki – paši sportisti, brīvprātīgie, tehniskais personāls un tā tālāk, Dānijas tūrisma sektorā iztērējuši teju 130 miljonus eiro.

Vislielākie līdzekļu tērētāji 2018.gada čempionātā bija ārzemju viesi, valstī atstājot 100 miljonus eiro, tādējādi sastādot vislielāko daļu no kopējās ekonomiskās ietekmes. Pētnieki norādījuši, ka 37 miljonus eiro valsts iekasējusi nodokļos, no kuriem vairāk nekā 6 miljonus eiro iekasējušas pašvaldības. Kopumā 2018.gada Pasaules hokejas čempionāts piesaistījis 180 000 tūristu. Katrs čempionāta apmeklētājs sporta pasākuma norises vietā vai ap to pavadījis vidēji četras dienas un vidējie vienas dienas izdevumi bijuši 180 eiro, ieskaitot biļešu iegādi.

Bet tagad aplūkosim tieši spēļu skatītājus jeb fanus, nevis visus čempionāta apmeklētājus. Saskaņā ar pētnieku veiktajām intervijām, 77% no visiem čempionāta apmeklētājiem bija skatītāji – gan vietējie, gan no ārzemēm. Bet balstoties uz pārdoto biļešu statistiku, ko snieguši organizatori, 97% no čempionāta apmeklētājiem bija tieši skatītāji. Tādēļ arī loģiski, ka vislielāko naudas daļu valstī atstājuši tieši fani. No teju 130 miljonu lielajiem tēriņiem 110 miljonus iztērējuši 85% skatītāju.

Pētījuma autori noslēgumā norāda, ka secinājumi skaidri parāda, kāda ir šāda mēroga sporta pasākuma ietekme uz rīkotājvalsti, kā arī to, ka čempionāts Dānijā bijis labi organizēts pasākums, kas atstājis pozitīvu ietekmi uz ienākumiem tūrisma nozarē, veicinājis tūristu piesaisti Dānijā nākotnē un bijis labs valsts mārketings. Kā uzsver Buncis, Latvijai vēl ir jāmācās un jāaprot, ka visi lieli pasākumi normālā situācijā jebkurā gadījumā ir pluss, par ko liecina aprēķini pirms covid-19 krīzes.

Visu labi saplānojot, tā esot iespēja arī federācijai gūt papildus finanšu līdzekļus nākotnes attīstībai. Pēdējos padsmit gados organizatori ir spējuši nopelnīt, uzsver Buncis, lai gan ir bijuši gadījumi „ar mīnusiem”, un šādi piemēri nemaz tālu neesot jāmeklē.

Šogad situācija krasi mainījusies. Paredzams, ka par čempionāta norises vietu Starptautiskā Ledus hokeja federācija lems nākamnedēļ, bet skatītāju klātbūtne čempionātā būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas konkrētajā valstī.