Izgāzies valsts iecerētais, ka brīvā tirgus principu ieviešana pasažieru pārvadājumos ar autobusiem radīs lielu konkurenci un ļaus ietaupīt braucējiem un pašai valstij. Tā secināms gandrīz pusgadu pēc šīs sistēmas palaišanas. Uzņēmēji strādāt bez valsts dotācijām neraujas, daži jau apdedzinājušies un no braukāšanas atteikušies, bet valsts tagad domā, ko darīt ar maršrutiem, kur komercpārvadājumiem bija jāsākas šogad.

Pasažieru pārvadājumus ar komerciāliem principiem vispirms ieviesa maršrutā Rīga – Daugavpils vasaras beigās. Pirmie secinājumi pēc mēneša bija, ka braucieni kļuvuši divreiz dārgāki, bet autobusu reisi – divreiz retāki. Tomēr kompānijas "Daugavpils autobusu parks"komercdirektors Artjoms Vengrevičs stāsta, ka braucēji ir.

Braucēju skaitu un peļņas rādītājus "Daugavpils autobusu parks" atklāt negrib, bet neslēpj, ka vairāk naudas būtu, ja valsts neliktu uz paša uzņēmuma rēķina pārvadāt tos pasažierus, kam noteiktas atlaides. Valsts dotētajos maršrutos to visu kompensē valsts, taču brīvajā tirgū valsts liek autobusos uzņemt cilvēkus ar invaliditāti un citus, kam pienākas bezmaksas braucieni, bet zaudējumus par to sedz pats komersants.

Šis ir viens no iemesliem, kāpēc grūti klājas brīvā tirgus dalībniekam ar pārvadājumiem uz Salaspili un kāpēc kompānija "Nordeka" atteicās no Olaines reisiem drīz pēc to ieviešanas. Tādējādi pašlaik brīvais trikus darbojas tikai Daugavpils un Salaspils virzienos, bet valsts lielie plāni par komerctirgu arī uz Siguldu, Jelgavu un Jūrmalu ir noklusuši, kaut arī tiem dzīvē bija jābūt ieviestiem no šā gada sākumas, skaidro Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks.

Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdis Kristians Godiņš atzīst, ka pārvadātāju interese strādāt brīvajā tirgū nav bijusi tāda, kā sākumā tika plānots. Godiņš vērtē, ka pasažieru skaita kāpums par desmito tiesu vai 15 procentiem radītu uzņēmēju interesi braukt ar pašu noteiktām biļešu cenām un bez valsts dotācijām.

Tikmēr pārvadātāji norāda uz vēl kādu problēmu. Maršrutos, ko valsts jau sen bija plānojusi nodot brīvajam tirgum, ar būtisku dotāciju atbalstu turpina strādāt iepriekšējās kompānijas. Tam nav rīkoti iepirkumi, radot bažas par konkurences kropļošanu.