Lielāks ātrums, mazāk sastrēgumu, avāriju un mirušo, kā arī tīrāks gaiss – šie ir galvenie ieguvumi, ko sola nu jau arī praktiski sāktais un pēc diviem gadiem pabeidzamais Ķekavas apvedceļš no Rīgas uz Bausku. Vienīgais negatīvais aspekts tādas gigantiskas maģistrāles izbūvē ir tikpat gigantiskie tēriņi. Un tie savukārt ir galvenais iemesls, kāpēc nākamajām rindā gaidītājām Bauskai un Iecavai apvedceļus tik drīz nesola.

Ķekavas apvedceļš būs noslogotākā valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) 17 kilometru posms. Lielāko daļu veidos četru joslu ceļš, būs arī paralēli ceļi, tuneļi, satiksmes pārvadi un apļveida krustojumi, kas visi kopā ļaus paātrināt braucamo kustību, kā arī uzlabot drošību. Šīs ērtības izmaksās 250 miljonus eiro, bet, tā kā valstij tādas naudas neesot, darbu īstenošanai nolīgts privāts partneris, kam iztērēto atdos ilgā laikā. Pirmā lāpsta zemē iedurta mēneša sākumā, par darbu gaitu stāsta uzņēmuma "Latvijas valsts ceļi" pārstāve Anna Kononova.

Apvedceļa izbūve turpināsies visu nākamo un arī aiznākamo gadu, un braucējiem, kādu Bauskas šosejā katru dienu ir ap 20 tūkstošiem, nāksies sastapties arī ar neērtībām. Taču viena no ērtībām nākotnē varētu būt atļautā braukšanas ātruma palielināšana līdz 130 kilometriem stundā. Un bez lielajiem tēriņiem tikai ieguvumus tādā apvedceļā saskata satiksmes lietu eksperts Oskars Irbītis. Tomēr šajā komplektā līdzi būtu jānāk arī apvedceļiem Iecavai un Bauskai, saka Irbītis.

Rīgas apvedceļa atjaunotni daļēji sāks arī Ķekavas apvedceļš, kas ar to savienosies ar daudzlīmeņu krustojumiem un citām satiksmes drošību uzlabojošām lietām. Bet, kad tad uz apvedceļu var gaidīt Bauska un Iecava, kuru iedzīvotāji intensīvās satiksmes un nedrošības dēļ jau gadiem draud ar protestiem? To jautāju nozares ministram Tālim Linkaitam no Jaunās konservatīvās partijas.

Mazliet drīzāk – 2025. gadā – varētu sākt Rīgas apvedceļa pārbūvi. Pēc tam uzlabošot arī Rīgas – Jelgavas un Rīgas – Siguldas šosejas, lai tur varētu traukties ātrāk. Eksperts Irbītis piebilst, ka akūta vajadzība pēc apvedceļa nu jau ir arī Baltzeram.