Teritoriālā reforma, pēc kuras nu jau trīs mēnešus daudzi novadi apvienoti un daudzviet mainījusies arī politiskā vadība, nav būtiski ietekmējusi iepriekšējo domju iesāktos būvniecības projektus. Dažas jaunās vietvaras gan atteikušās no valsts aizdevumiem un vēl dažviet uzņēmējiem nācies pacīnīties par rēķinu apmaksu, taču lielu politisku kolīziju šajā ziņā nav. Tieši pretēji – pašvaldības esot gatavas īstenot jaunus un lielus infrastruktūras attīstības plānus.

Jaunajā Siguldas novadā kopš jūlija ietilpst arī Inčukalna novads. Savukārt Vangažu pilsēta, kas līdz novadu reformai bija Inčukalna novadā, pēc Saeimas lēmuma nu pievienota Ropažu novadam. Tādā reformas karuselī kādu laiku savā ziņā cietēja lomā bija uzņēmēji, ko darbiem iepriekš nolīga Inčukalna novads, bet vasaras otrajā pusē par tiem jāmaksā bija jau citiem diviem novadiem.

Siguldas novada pašvaldības izpilddirektore Jeļena Zarandija, uzskaitot nupat pabeigtos lielākos jaunā novada objektus, par maksāšanas problēmām sakās gan neko nezinām.

Izpilddirektore atzīst, ka avansa maksājumi Vangažiem vasarā kavējušies, taču tur nav bijis runas par lielām naudas summām. Jeļena Zarandija arī prognozē, ka vismaz līdz gada beigām, kad sāks strādāt jau ar jaunpieņemtajiem jauno novadu budžetiem, problēmas vēl var atklāties.

Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs nav dzirdējis par gadījumiem, kad pie varas nākusī jaunā novada politiskā vadība strauji pārskatītu prioritātes un pateiktu "nē" kādiem iesāktiem lieliem projektiem. Būvnieki arī aicina jaunās vietvaras nesteigties ar darbinieku atlaišanām.

Arī Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš norāda, ka reģionālās reformas gaitā tās ieviesēju solīto ietaupījumu nebūs. Vēl vairāk – ja darbinieku algas un pabalsti iedzīvotājiem jāpielīdzina augstākajiem, bet tarifi jāmazina līdz zemākajiem, sanāk papildu izdevumi un robi budžetos. Jaunās domes arī gribot sākt jaunus projektus.

Iespējams, ar iesākto projektu pārņemšanu šajā reformā gājis vieglāk, jo atbildīgā ministrija vēl krietni pirms tās lika jaunveidojamo novadu mēriem kopīgi lemt, kam naudu tērēt. Un drīzumā pašvaldības naudu noteikti prasīs būtiski vairāk kaut vai tāpēc, ka Valsts kontroles revidenti nāks klajā ar ziņojumu, ka lielā daļā pašvaldību steidzami jāsakārto bīstamā stāvoklī novesti tilti.