Ja Covid pandēmijas sākumā neziņa par ekonomikas nākotni atspoguļojās finanšu tirgus svārstībās un akciju cenu kritumā, līdz ar to samazinājās arī pensiju ienesīgums, tad pēdējā gada laikā situācija ir stabila. Pensiju otrā līmeņa plāna ienesīgums audzis par 5, 10, aktīvajiem un riskantākajiem plāniem – arī par 20%. Tomēr iedzīvotājiem joprojām pietrūkst zināšanas gan par pensiju plāniem, gan iespēju mantot pensiju otrā līmeņa kapitālu.

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo izpilddirektors Iļja Arefjevs skaidro, ka šobrīd pensiju otrā plāna ienesīgums pat pārsniedz ilgtermiņa ienesīgumu.

Šis ir pirmais gads Latvijas pensiju sistēmas vēsturē, kad ir iespēja veidot aktīvos plānus ar 100% ieguldījumu akcijās, stāsta SEB Pensiju un uzkrājumu eksperte Kristīne Lomanovska.

Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis skaidro, ka pensiju plānu ienesīgums jāvērtē ilgtermiņā – 3 gadu periodā, jo 6 mēnešu ienesīgums var svārstīties. Viņš vērtē, ka pensiju ieguldījumu politika ir atbilstoša.

Jau otro gadu Latvijas iedzīvotāji, ja nesasniedz pensionēšanās vecumu, var pensiju otrā līmeņa kapitālu atstāt mantojumā. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, šo iespēju izmantojuši 20% pensiju otrā līmeņa dalībnieku. Veiktas arī izmaksas - 1,32 miljoni izmaksāti 366 mantiniekiem, bet 1,15 miljoni eiro pievienoti 246 iedzīvotāju pensijas kapitālam. Indexo izpilddirektors Iļja Arefjevs vērtē, ka iedzīvotāju interese par pensiju uzkrājumiem joprojām ir maza.

Kristīne Lomanovska, kas ir arī FNA kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja, stāsta, ka tiek plānota informēšanas un izglītošanas kampaņa un drīz informācija par pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem būs pieejama arī internetbankā.

Informāciju par aktīvajiem, sabalansētajiem un konservatīvajiem pensiju plāniem un to ienesīgumu meklējiet mājas lapā manapensija.lv.