Pērn tiesu izpildītāji saņēma 119 293 izpildrakstus par iedzīvotāju parādiem. Tas bija par 2000 dokumentiem mazāk nekā 2019. gadā. Kopējā iedzīvotāju parādu summa bija 1,1 miljardi eiro, no tiem tiesu izpildītāji pērn atguva gandrīz pusi - 602 miljoni eiro. Viena parāda vidējā summa ir 300 līdz 500 eiro, visbiežāk parādnieks ir 35 līdz 55 gadus vecs un galvenie pārkāpumi ir administratīvie sodi un uzturlīdzekļu piedziņa.

Kamēr lieta par privātpersonas parādu nav nonākusi tiesā, parādus piedzen tā dēvētie ārpustiesas parādu piedzinēji, kam licences izsniedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Ārpustiesas parādu piedziņas asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lukaševskis stāsta, ka, neraugoties uz Covid pandēmiju un iedzīvotāju maksātspējas samazināšanos, parādu skaits pagaidām nepieaug.

Kā uzsver Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka – visiem parādniekiem ir viena kopīga iezīme – viņi izvairās no komunikācijas ar parādu piedzinēju.

300 eiro lielie parādi galvenokārt ir administratīvi sodi – par ceļu satiksmes pārkāpumiem, par atrašanos sabiedriskā vieta alkohola reibumā, par malu zvejniecību, pases nozaudēšanu un citi. Iveta Kruka skaidro, ka parādniekam tiek saglabāti mēneša ienākumi minimālās algas apmērā.

Finanšu nozares asociācijas juridiskās komitejas loceklis Renārs Vīksna stāsta, ka kavēto kredītu skaits līdz pērnā gada 3. ceturkšņa beigām nav palielinājies. Viņš skaidro, ka bankas ir ieinteresētas parādus atgūt nevis caur tiesu, bet vienošanās ceļā.

Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka stāsta, ka vienam parādniekam mēdz būt 10 parādi.

PTAC pērn saņēma 111 sūdzības par ārpustiesas parādu atgūšanu, bet uzsāktas tikai divas administratīvās lietas. Savukārt, par zvērinātiem tiesu izpildītājiem ierosinātas septiņas disciplinārlietas.