Latvijā uzkrājumus vairāku mēnešalgu apmērā jeb tā saucamos drošības spilvenus uzkrāj neliela daļa iedzīvotāju - tie ir aptuveni 15 -16%. Aptuveni 12% uzkrāj nelielos daudzumos un neregulārāk, savukārt lielākā daļa - 60% iedzīvotāju uzkrājumus neveido vispār, šāda informācija ir pieejama “Swedbank”. Par uzkrājumu paradumiem banka veikusi pētījumu visās trīs Baltijas valstīs.

Cilvēku paradumi, kā uzkrāt un vai vispār to darīt ir ļoti dažādi. Piemēram, Lauma uzkrāj līdzekļus savam bērnam, citiem uzkrājumiem pašlaik finanšu resursu nepietiek, jo nauda tiek ieguldīta biznesā, vai tiek izmantota ikdienas tēriņiem.

Savukārt Ričards uzkrāj līdzekļus iespēju robežas, bet tas nav atsevišķs krājkonti bankās. Bet Kārlis uzkrāj naudu nelielos daudzumos, jo atalgojuma apmērs neļauj uzkrāt lielākas naudas summas.

“Swedbank” tikko noslēdzies pētījums Baltijas valstīs, kas bija saistīts tieši ar iedzīvotāju uzkrājumu paradumiem. Pētījums bija plašāks un tie nebija tikai bankas klienti.

Iedzīvotājiem jautājām, kā viņi izjuta Covid laiku, ko darīja ar uzkrājumiem, skaidro “Swedbank” uzkrājumu jomas eksperte Karīna Rokjāne. 40 % procenti no aptaujātajiem norādīja, ka uzkrājumi netika skarti vispār. Kādas ir tendences un ko saka klienti, turpina izklāstīt bankas pārstāve.

Covid laiks parādīja dažādas tendences, turklāt cilvēki rīkojās atšķirīgi savu zināšanu vai iespēju robežās.

Cilvēku skaits, kuri veido uzkrājumus bankās, Latvijā pakāpeniski pieaugot, taču par lielām izmaiņām runāt nevar, jo šobrīd izlīdzinās to cilvēku skaits, kuri izņēmuši savus uzkrājumus un to, kuri sāk uzkrāt no jauna.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.