Latvijā palielinās interneta lietotāju skaits – pērn tas bija 1 miljonu 400 000. Līdz ar attālināto darbu un mācībām pieaug arī internetā pavadīto stundu skaits, tāpēc aizvien biežāk iedzīvotājus apkrāpt gan internetā, gan pa telefonu cenšas kibernoziedznieki. Pēc Valsts policijas datiem, finanšu krāpniecības gadījumu skaits palielinājies par 20%.

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka vietnieks Ruslans Grigs stāsta, ka, aicinot iedzīvotājus ieguldīt investīcijas apšaubāmās interneta vietnēs, divarpus gadu laikā no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti jau 7 miljoni eiro. Šobrīd izveidota starptautiska izmeklēšanas grupa, jo līdzīgi krāpšanas gadījumi atklāti vēl 8 Austrumeiropas valstīs. Kibernoziedznieki pārsvarā zvana no zvanu centriem un 2/3 gadījumu runā krievu valodā, piedāvājot neticami lielu un ātru peļņu.

IT drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītāja vietnieks Varis Teivāns vērtē, ka krāpniecības gadījumi internetā palielinājušies gan Covid pandēmijas, gan dažādu kriptovalūtu izplatības dēļ. Pēdējos 2 gados krāpniecības gadījumi pieauguši no 15 līdz pat 30%.

Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieka vietnieks Ruslans Grigs stāsta, ka populārs krāpšanas veids ir arī uzdoties par bankas vai kādas citas kredītiestādes darbinieku. Upurus viņi sameklēja sludinājumu portālos.

Informatīvus materiālu par to, kā izvairīties no krāpniekiem un nelicencētu finanšu pakalpojumu sniedzējiem, izstrādājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, stāsta FKTK pārstāve Aija Brikše.

Eksperti uzsver - ja jums zvana no nepazīstama numura un vēlas runāt par finanšu ieguldījumiem, pats vienkāršākais ir sarunu pārtraukt un sazināties ar savu banku. Valsts policija arī aicina par krāpšanu ziņot aplikācijā „Mana drošība”, kur to var izdarīt arī anonīmi.