Pieaug pieprasījums pēc vietējiem augļiem un dārzeņiem

Latvijā, kā apliecina lielveikalos “Maxima” un “Rimi,  pieaug tendence pircējiem arvien vairāk izvēlēties vietējos augļus un dārzeņus. Arī šobrīd “Covid-19” laikā 12 procenti iedzīvotāju atzīst, ka izvēlas tieši vietējo produkciju, lai tādā veidā atbalstītu Latvijas uzņēmumus.

Šogad par ābolu ražu sūdzēties nevajadzētu, tā, raksturojot šā gada ābolu ražu, saka zemnieku saimniecības “Eži” īpašnieks Pāvels Kavuns, kurš Dagdas novadā audzē ābolus un gatavo arī augļu sulas.

“Pagaidām uz tirgu vedam Rēzeknē, vēlāk tie “Top” veikali būs. Taču drusku vēlāk. Vajag, lai katrs savu noēd, tad tuvāk jaungadam ies arī mūsu prece.”

Pāvels Kavuns spriežot par to, vai pieprasījums pēc vietējās produkcijas ir audzis, saka, ka nelielu palielinājumu viņš izjūt, tomēr nevar teikt par to tik pārliecinoši.

“Piecdesmit uz piecdesmit. Kurš vietējo ņem, kurš lētāku, vairāk saindētu. Sūdzēties es dikti nevaru, gribētos to cenu lielāku, bet, redz, Poļi to nosit.”

Par to, ka pircēji pēdējos gados izvēlas vairāk vietējos augļus un dārzeņus pārliecinošāki, vērojot pirkumus, ir “Maxima” veikalos.  SIA “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule,  atzīst, ka lai gan Latvijā pēc “Eurostat” datiem, salīdzinot ar citām Eiropas savienības valstīm, dārzeņus un augļus pērk mazāk, proti, ja Latvijā pircēju pirkumu groziņā no top 10 pirktākajiem produktiem – 40 procenti ir tieši augļi un dārzeņi, tad Īrijā un Itālijā 80 procenti,  tomēr Latvijā pieprasījums  veikalā aug.

“Piemēram, šogad Latvijas dārzeņu patēriņš tagad rudenī pieaudzis ir vairāk nekā par 40 procentiem. Varētu teikt, ka uzvarētājos mums izvirzās - tomāti, gurķi, kā arī kartupeļi. Lai nedaudz ieskicētu, kas tas ir par apjomu, ja skatās uz gurķiem, tas ir vidēji ap simts tonnām mēnesī jeb pirmajos desmit mēnešos “Maximas” veikala klienti ir apēduši aptuveni 1000 tonnas gurķus. Un, ja skatāmies par tomātiem, tad tas ir vidēji 200 tonnas tomātu mēnesī jeb desmit mēnešos tās ir 2000 tonnas, kas ir ļoti liels apjoms un ik gadu tas pieaug.”

Savukārt augļu patēriņš pēdējā mēneša laikā pieaudzis par aptuveni 15 procentiem.

“Pirktākais auglis ir bijis mūsu pašu ābols, un tas ir pieaudzis oktobrī par 50 procentiem.  Iemesls viennozīmīgi ir šī te samazinātā PVN likme piemērošana 5 procentu apjomā Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, tas nozīmē, ka cilvēkiem šīs ir svarīgi, ka cena ir viens no faktoriem, kas to nosaka, samazinoties cenai veikalā, viņš var nopirkt arī vairāk.”

Arī “Rimi” veikalos ir vērojams pieprasījums pēc vietējiem dārzeņiem. SIA “Rimi Latvia” vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Šakirova norāda, ka to ietekmē dažādas aktivitātes, piemēram, radot izdevīgākus nosacījumus vietējiem audzētājiem un aicinot pircējus izvēlēties vietējos produktus.

“Salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem desmit mēnešiem augļu un dārzeņu pārdoto vienību skaits ir pieaudzis par 11 procentiem. Un pieprasījumu ietekmē vairāki faktori: tās ir dažādas atbalsta aktivitātes, ko mēs paši organizējam, bet tāpat ietekmē arī ražas apjomi un cenas faktors, piemēram, šogad bija novērojamas labas ražas Latvijas pamatproduktiem, kas ir, piemēram, kāposti, burkāni, kartupeļi, sīpoli, un attiecīgi tas arī atspoguļojas cenā. Pieprasījums pēc vietējiem āboliem šī gada oktobrī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir pieaudzis par 30 procentiem pārdotajās vienībās.”

Atbalstīt vietējos ražotājus daļu pircēju mudinājusi šā brīža situācija ar Covid-19, norāda “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

“Īpaši Covid laikā šis patriotisms ir pieaudzis, un pētījuma dati liecina, ka 12 procenti Latvijas iedzīvotāji atzīst, ka tieši Covid laikā iegādājas vairāk Latvijā ražoto produkciju. Un iemesls kāpēc viņi to dara, tā ir pārliecība, ka viņi atbalsta vietējo tautsaimniecību.”

Un patriotiski noskaņoti ir tieši jaunieši, vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri pētījumā atzina, ka izvēlas šajā laikā iegādāties tieši vietējo produkciju.