Kopš 2017. gada dažādās starptautiskās krāpniecības shēmās internetā no 1500 Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā 14,5 miljoni eiro. Tā liecina Valsts policijas apkopotā statistika. Bet realitātē cipari varētu būt vēl lielāki, jo ne visi cietušie ziņo par krāpšanu tiesībsargājošām iestādēm. Pagājušajā nedēļā uzņēmums Tet prezentēja „Digitālās drošības ceļvedi”, kurā stāsta par kiberdrošības nozīmi ikdienā, mācību procesā, privātajā komunikācijā, biznesā un darbā. Kā pasargāt sevi no krāpniekiem digitālajā vidē?

Krāpnieki naudu cenšas izmānīt arī no sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem. „Māmiņu kluba” vadītāja Sandija Salaka ne tikai veido TV raidījumus, bet arī iesaista sabiedrību ziedojumu vākšanā slimiem un nelaimē nonākušiem bērniem. Krāpnieki kādai ziņai par ziedojumu sociālajos tīklos pievienoja savu bankas kontu. 

Uzņēmums Tet izveidojis „Digitālās drošības ceļvedi”, kas sniedz ieteikumus, kā sargāt savu sociālo tīklu kontu, atpazīt aizdomīgus e pastus un whatsapp ziņas. Uzņēmuma Tet IT drošības pārvaldnieks Uldis Lībietis skaidro, ka kiberuzbrukuma riskam ir pakļauts ikviens, kurš lieto dažādas ierīces un internetu, tai skaitā Wifi rūteri, lai skatītos televīziju. Lai gan Tet veiktā aptauja liecina – katrs trešais uzskata, ka par digitālo drošību ir jārūpējas valstij un interneta pakalpojumu sniedzējiem, viņš uzsver, ka digitālā drošība ir arī katra lietotāja atbildība.

Cert.lv kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis stāsta, ka pēdējā laikā ļoti aktīvi darbojas krāpnieki, kas cenšas nozagt internetbankas datus.

Gints Mālkalnietis no Cert.lv uzsver, ka kiberuzbrukuma riskus varam mazināt, izvēloties drošas paroles un 2 faktoru autentifikāciju.

Ja izkrāpta nauda, par to vispirms jāinformē sava banka, pēc tam jāvēršas tuvākajā Valsts policijas iecirknī. Par aizdomīgām saitēm un pikšķerēšanas vietnēm var ziņot arī cert.lv, kas krāpnieciskās saites bloķēs.