Sākot no 2021.gada Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, būs aizliegta vienreizlietojamo plastmasas galda piederumu, salmiņu, vates kociņu tirdzniecība. Lai mazinātu kaitējumu videi, dalībvalstis un Eiropas Savienības institūcijas arī vienojušās par plastmasas pārstrādes mērķiem. Proti, 10 gadu laikā (līdz 2029.gadam) otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu. Bet līdz 2025. gadam ceturtā daļa PET pudeļu ražošanā izmantotā materiāla jāiegūst no pārstrādātas plastmasas. Cik lielus ieguvums tas dos vides aizsardzībā, kā ietekmēs ekonomiku un kā izvirzītos mērķus sasniegs Latvija?

Lielākā daļa plastmasas pasaules jūrās un okeānos nonāk no upēm. 90% šīs plastmasas tikai no desmit upēm. Astoņas no tām ir Āzijā, īpaši Ķīnā un Indijā, bet divas – Āfrikā. Arī Eiropas Komisijas viceprezidents Franss Timmermans norāda, ka Eiropa nav lielākais plastmasas piesārņojumu avots, taču uzsver, ka tai jābūt līderim un Eiropas priekšzīme kalpo kā piemērs pārējai pasaulei.

Arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs Andris Kužnieks norāda, ka līdz pat 80% no jūras plastmasas piesārņojuma veido vienreizlietojamās preces.

Aizliedzot tirgot vienreizlietojamus plastmasas traukus un tamlīdzīgus priekšmetus komplektā ar izvirzītajiem otrreizējās pārstrādes mērķiem dos arī ekonomiskus ieguvumus. Eiropas Komisijas aprēķini ir, ka videi nodarītais kaitējums kopienā desmit gadu laikā varētu sarukt par 22 miljardiem eiro, norāda Kužnieks.

Latvijā no kopējā plastmasas iepakojuma savāc un pārstrādā aptuveni 40%, lielāko daļu veido PET pudeles. Tādēļ, lai sasniegtu mērķi 10 gadu laikā otrreizējai savākt 90% plastmasa pudeļu, vēl ir, kur augt. Sasniegt mērķi paredzēts ar depozīta sistēmas ieviešanu, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere. Viņa stāsta, ka direktīva jāskatās no divām pusēm. Pirmkārt, samazinot vienreizlietojamās plastmasas patēriņu, samazinās atkritumu daudzums, un līdz ar to apsaimniekošanas izdevumi. Otrkārt, pārstrādājot atkritumus, samazinās ar resursu iegūšanu saistītie izdevumi.

Vesere arī stāsta, ka Latvijā tirgotāji ir sagatavojušies atbalstoši jaunajām iniciatīvām, piemērām, piedāvājot dzērienu ar salmiņu tikai tad, ja klients to pieprasa.

Noslēgumā Vesere aicina jau šobrīd padomāt par to, kā un cik gudri iepērkamies, ko no plastmasas izstrādājumiem tiešam vajag un ko nevajag.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.