Latvijas darba tirgū šobrīd strādā četru paaudžu pārstāvji. Visbiežāk kā riska grupa tiek minēti pirmspensijas vecuma cilvēki, tomēr katrai paaudzei ir gan savas priekšrocības, gan trūkumi.

 

Kad aptaujās iedzīvotājiem vaicā, kas ir veiksmīga cilvēka formula, vispirms tiek minēta ģimene un draugi, seko karjera, pēc tam veselība un izglītība. Pētījumu kompānijas “Kantar” vecākā klientu vadītāja Inta Priedola uzskata, ka jaunieši, kas dzimuši neatkarīgajā Latvijā, ir daudz brīvāki gan domāšanā, gan izpausmēs nekā vecākā paaudze.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) karjeras konsultante Inese Markēviča vērtē - lai gan jaunieši ir dažādi, tiem, kas dodas uz NVA, bieži trūkst motivācijas.

Latvijas darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns stāsta, ka darba tirgū ir trīs svarīgas lietas – pats darbs, atalgojums un trešā, iespējams, vissvarīgākā lieta ir darba devēja attieksme. Laba attieksme vienmēr atmaksājas.

Pētījumu kompānijas “Kantar” vecākā klientu vadītāja Inta Priedola stāsta, ka visas paaudzes vieno vēlme, lai darbs būtu interesants, cilvēki varētu sevi realizēt un pilnveidot.

Ja pagājušā gadsimta 80. gadu beigās Latvijā gadā piedzima 42 000 bērnu, tad 10 gadus vēlāk – tikai 19 000. Tas nozīmē, ka jau tagad darba tirgū ik gadu ienāk mazāk jaunu cilvēku. Savukārt, palielinoties pensijas vecumam, darba tirgū nākotnē kopīgi strādās ne vairs četras, bet jau piecas paaudzes.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.