Šobrīd maksātnespējas process sākts trīs tūrisma nozares uzņēmumiem, bet kopumā pērn licence apturēta 20 tūrisma jomā strādājošam firmām. Latvijas Radio aptaujātie eksperti prognozē, ka šogad būs sagaidāmi vēl kādu tūrisma nozares uzņēmumu bankroti un ne visiem šiem uzņēmumiem ir apdrošināšanas polise. Tas nozīmē, ka klientiem par nenotikušajiem ceļojumiem naudu atpakaļ jācenšas atgūt, vēršoties pie šo uzņēmumu maksātnespējas administratoriem. Tomēr patērētāju tiesības šajā gadījumā nav primāras. Pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) rīcībā esošās informācijas aptuvenās summas, kas varētu būt nenodrošinātas patērētājam ir aptuveni pus miljons eiro.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa uzsver, lai arī skaita ziņā maksātnespējīgo uzņēmumu pulks nav ļoti plašs, tomēr cietušie patērētāji ir daudz. Šobrīd maksātnespēja ir trīs tūrisma nozares uzņēmumiem. Viens no tiem ir “Mouzenidis Travel-Riga”. Uzņēmumam bija apdrošināšanas polise un patērētājiem uzsākta naudas atmaksa.

Vēl citiem diviem uzņēmumiem, kuriem ir maksātnespējas gadījums, Jēkaba aģentūrai un  SIA „Mārītes A&S” nav spēkā apdrošināšanas polises. Tās pērn beidzās un komersants neiegādājās jaunas. Un tas nozīmē, ka klientiem par nenotikušajiem ceļojumiem naudu atpakaļ jācenšas atgūt vēršoties pie šo uzņēmumu maksātnespējas administratoriem.

Pērn licence apturēta 20 uzņēmumiem. Baiba Vītoliņa teic, ka pirms pandēmijas tas bija retums, ja kādam apturēja licenci. Tieši augstā maksa par apdrošināšanas polisi viņasprāt pandēmijas laikā izgaismojās kā nepanesams slogs.

Baiba Vītoliņa prognozē, ka šogad sagaidāmi vēl kādu tūrisma nozares uzņēmumu bankroti. Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Aleksejenko, skaidrojot esošo kārtību, uzsver, ka garantijas ir ES līmeņa pieeja, kas izveidota vēl pirms pandēmijas, lai vienlīdzīgi aizsargātu patērētājus visās bloka valstīs.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente, tūrisma aģentūrai "Vanilla Travel" vadītāja Inga Kavaca akcentē, ka patiesā aina, cik stipri pandēmija būs ietekmējusi tūrisma nozari, būs apjaušama šī gada otrajā pusē.

Tāpat liels zaudējums ir darbaspēks, kas dīkstāves laikā aizplūst uz citām nozarēm. Kavaca teic, ka nozares uzņēmumi strādā ar ļoti mazu jaudu. Viņa akcentē, ka pandēmijas laiks parādījis dažādus robus normatīvajos aktos. Tostarp attiecībā uz to, kāda ir aģenta un operatora atbildība attiecībā pret saistībām ar klientu.Kavaca teic, ka par šiem un citiem tūrisma nozarei svarīgiem jautājumiem dialogs ar Ekonomikas ministriju noris no 2020. gada vasaras, bet ministrijas kapacitātes trūkuma dēļ virzība, lai šos likumdošanas robus izlabotu, nenotiek. Ekonomikas ministrijas pārstāvis Raimonds Aleksejenko akcentē, ka pēdējos divus gadus ministrija strādā pārsvarā ar tiem jautājumiem, kas skar kovid ikdienu, atbalstus, ierobežojumus un nozaru glābšanu.