Digitalizācija, aktīva mākslīgā intelekta izmantošana un darbs ar nodokļu maksātājiem – šīs ir valsts ieņēmumu zelta atslēdziņas, kas pērn palīdzēja samazināt PVN nodokļa plaisu jeb nesamaksāto nodokļu apmēru, ko nodokļu maksātāji nedeklarē vai, ja deklarē, tomēr valsts budžetā nesamaksā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aprēķiniem, 2020.gadā PVN plaisa bija 6,8%, bet 2021.gadā - 4,9%. Tātad PVN plaisas apmērs pērn samazinājies par 1,9 procentpunktiem.

Valsts ieņēmumu dienests nodokļu plaisas novērtējumu veic jau devīto gadu un 2011. gadā PVN nodokļu plaisas apmērs bija gandrīz 30%. Pērn - 4,9%. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka savulaik, pirms vairākiem gadiem situācija bija ļoti nelabvēlīga.

Jaunzeme teic, ka arī pērn tika turpināts iepriekšējos gados iesāktais un PVN plaisas samazināšana par 1,9 procentpunktiem panākta, pateicoties darbam ar nodokļu maksātājiem, kā arī aktīvai mākslīgā intelekta izmantošanai.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauž, ka PVN plaisas samazināšanās ir laba ziņa. Jānis Endziņš uzsver, ka mazinoties PVN plaisai, aplokšņu algām un ēnu ekonomikai, godīga konkurence uzlabojas.

Arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver, jo digitālāki kļūstam, jo mazāka iespēja veikt nelegālas darbības. Meņģelsone teic, ka laikā, kad ekonomika pēc pandēmijas un arī šobrīd kara izraisīto seku dēļ ir novājināta, ir īpaši svarīgi, ka valsts kasē nonāk nodokļu nauda. Meņģelsone uzsver, ka nodokļu maksāšana ir valsts iekšējās veselīgas konkurences un godaprāta jautājums.