Vismaz reizi dienā pēdējo sešu mēnešu laikā radio klausījušies 1 028 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Vidēji dienā viens klausītājs radio klausījies četras stundas un 13 minūtes, liecina jaunākie pētījumu centra “Kantar” dati. Latvijas Radio aptaujātie eksperti uzsver, ka radio kā medijs savu aktualitāti nezaudē ne klausītāju, ne reklāmdevēju acīs un turpina būt spēcīgs konkurents citiem medijiem, piesaistot gan auditoriju, gan reklāmas devējus.

Kopumā patlaban Latvijā ir 27 radio mediju uzņēmumi, kas veido 38 radio programmas, stāsta Nacionālās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Ieva Kalderauska, atklājot, ka šogad programmu skaits ir nedaudz palielinājies. Tam esot dažādi iemesli, piemēram, iepriekšējos gados notikusi atsevišķu uzņēmumu iekšējā apvienošanās.

Visvairāk cilvēku klausās radio klasiskā veidā, piemēram, braucot automašīnā. Taču, attīstoties tehnoloģijām, klausītāji aizvien vairāk sāk izmantot dažādas citas platformas.

2021. gada dati vēl tiek iesniegti un nav apkopoti, taču 2020. gadā radio uzņēmumu kopējais apgrozījums Latvijā bijis 6,7 miljoni eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu, kopējais apgrozījums sarucis par piekto daļu. Lielāko daļu no radio ieņēmumiem veido reklāmas ieņēmumi.

“Visu komercradiostaciju gada apgrozījums ir ievērojami mazāks nekā Latvijas Radio gada apgrozījums, kas 2020. gadā bija 10 miljoni eiro. Protams, Latvijas Radio sešās programmās ir cita veida saturs nekā komercradio – vairāk ziņu, kā arī informatīvi analītiski raidījumi, kuru veidošana izmaksā vairāk,” stāsta Kalderauska.

Kopumā radio reklāmas tirgū ieņem nozīmīgu daļu – 2021. gadā tie bija 13%. Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa teic, ka vidēji šāds reklāmas tirgus pīrāgs radio ir ik gadus. Nedaudz lielāks tas bija 2019. gadā –13,7%. Liepiņa pauž, ka Latvijas Radio iziešana no reklāmas tirgus nav bijis būtiskākais faktors, kas samazinājis radio tirgus daļu reklāmas jomā.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore Marita Zitmane teic, ka ir aktuāla diskusija par to, kā un vai nākotnē radio izdosies konkurēt ar straumēšanas servisiem, piemēram, “spotify” un citiem, vai tie lēnām radio “nenoēdīs”. Taču viņa domā, ka tā nenotiks, jo patlaban šādas tendences neesot novērojamas un radio vieta joprojām esot diezgan stabila.

“Pētījumi rāda, ka radio sasniegtā auditorijas daļa ir lielāka par to, ko sasniedz dažādie straumēšanas resursi. Auditorijai 18+. Runājot par izaugsmi, tā droši vien ies roku rokā ar tālāko tehnoloģiju attīstību, proti, dažādam iespējām un platformām,” spriež Zitmane.

Eksperte ir pārliecināta, ka patlaban radio visu savu potenciālu, ko šis medijs spēj sniegt, izmanto pilnībā. Un reklāmas tirgū, konkurējot ar citiem medijiem, radio ir savas priekšrocības:

“Radio reklāma atmodina iztēli. Dzirdot mēs spējam iedomāties tās ainiņas, kas tiek izspēlētas radio sižetā jeb reklāmā. Tas savukārt veicina atcerēšanos un iesaistīšanos.”

Reklāmdevēji ar radio starpniecību spēj sasniegt mērķētu auditoriju un ne vien to uzrunāt, bet arī iesaistīt.