Latvijas pabalstu sistēma nabadzības un nevienlīdzīgu ienākumu mazināšanai ir laba, bet problēmas rada nepietiekamais pabalstu apjoms, šādu viedokli Latvijas Bankas ekspertu diskusijā "Ar valsts budžeta svirām pret nabadzību un nevienlīdzību" pauda sociālās politikas pētniece Ruta Zilvere. Ko, par sociālo pabalstu politiku domā Latgales iedzīvotāji, un kāda palīdzība trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem pieejama teritorijas ziņā valsts lielākajā – Rēzeknes novadā, devās noskaidrot Iveta Čigāne.

Rēzeknes novadā uzrunātajiem cilvēkiem ir dažādi viedokļi par pabalstu apmēriem un to saņēmējiem, taču visi ir vienisprātis, pabalstu palielināšana nav tas mehānisms, kas palīdzētu apkarot nabadzību un nevienlīdzību valstī. Cilvēki bieži vien var un vēlas strādāt, taču nevar to izdarīt dažādu apstākļu dēļ.

“Nekad neesmu vērusies pēc pabalstiem. Domāju, ka valsts nevar visiem palīdzēt, turklāt cilvēki ir slinki. Ir tādi, kuri nestrādā un tikai klaigā, ka nav darba un naudas,” saka kāda Rēzeknes novada iedzīvotāja.

“No vienas puses, jā, pabalsti ir mazi, bet no otras puses arī jāstimulē cilvēku, lai strādātu,” savu viedokli pauž vēl kāda novada iedzīvotāja.

“Esmu strādājusi simtlatniekos, GMI pabalstu saņēmusi, malkas iegādei arī esmu saņēmusi naudu. Es uzskatu, pat ja palielināt pabalstus, no tā cilvēki bagātāki nekļūs, jo jau tagad liela daļa lauku cilvēku dzīvo trūkumā – darba nav, transporta nav. Ja tu nevari atbraukt uz darvu pilsētā uz 8.00 rītā, tu te vairs neesi nevienam vajadzīgs. Turklāt, ja pēdējais autobuss uz mājās divos dienā,” savā pieredzē dalās Kaunatas pagasta iedzīvotāja.

Teritorijas ziņā lielākajā novadā Latvijā  - Rēzeknes novadā, kur deklarēti nepilni 25 tūkstoši iedzīvotāju, šogad aptuveni 2,5 tūkstoši cilvēku saņem trūcīgās personas un ap 500 cilvēku - maznodrošinātās personas statusu.

“Rēzeknes novada pašvaldība ir lēmusi, ka maznodrošinātas personas ienākumu līmenis būs 50% apmērā no minimālās algas valstī.  Šobrīd šis ienākumu līmenis ir 215 eiro uz vienu personu. Kas attiecas uz sociālās palīdzības pabalstiem, tie ir valstī obligāti noteiktie, ko mēs maksājam. GMI, kā es jau minēju, tie ir 53 eiro, ja cilvēka ienākumi mazāki par 53 eiro, tad diferencējot no katra cilvēka ienākumiem šis GMI līmenis tiek rēķināts individuāli katrai ģimenei, katrai mājsaimniecībai. Ņemot vērā to, ka novadā pārsvarā ir individuālas mājas, novadā tiek maksāts pabalsts cietā kurināmā iegādei,” stāsta Sociālā dienesta vadītāja  Silvija Strankale.

Tāpat pašvaldība izmaksā ēdināšanas pabalstu gan trūcīgo, gan maznodrošināto bērniem, apbedīšanas pabalstu, medicīnisko izdevumu kompensēšanas pabalstu, taču kā uzsver Silvija Strankale, pašlaik novadā un arī citviet Latvijā, ir izveidojies zināms slānis cilvēku, kuri dzīvo no pabalstiem un pat par spīti to nelielajiem apmēriem, pabalsti ir kļuvuši par izdzīvošanas pamatu.

“Bet mūs priecē tas, ka šo pabalstu saņēmēju vidū nav jaunu cilvēku. Viņi tomēr iegūt izglītību, iegūt profesiju un uzsākt darbu.”

Rēzeknes novada Sociālā dienesta vadītāja pārliecināta, ka vienmēr būs cilvēki, kuriem būs nepieciešams īslaicīgs vai ilgstošs atbalsts gan no valsts, gan no pašvaldības.

“Lai varētu šī pabalstu sistēma kļūt, tā teikt, taisnīgāka, akcents būtu jāliek nevis tik daudz uz pabalstiem, bet uz minimālo algu. Ja  cilvēks strādātu un minimālā alga būtu atbilstoša, lai persona varētu nodrošināt un uzturēt savu ģimeni, tad attiecīgi arī šī pabalstu daļa būtu mazāka,” saka Silvija Strankale.

Sociālās politikas pētniece Ruta Zilvere uzskata, ka daļā sabiedrības ir diezgan izteikta tendence nabadzībā vainot pašus cilvēkus un tādā veidā vēl vairāk viņus atstumt no pārējās sabiedrības dzīves. Savukārt pati Latvijas pabalstu sistēma nabadzības un nevienlīdzīgu ienākumu mazināšanai ir gana laba, bet problēmas rada nepietiekamais pabalstu apjoms.

“Nabadzības mazināšanai, un it sevišķi trūcīgiem cilvēkiem, ir adresēti divi  lielie pabalsti. Tas ir dzīvokļa pabalsts, kas pienākas cilvēkiem, kuru ienākumi ģimenē ir zem 128 eiro un  Garantētā Minimālā ienākuma (GMI) pabalsts, kuru saņem tie cilvēki, kuriem ģimenē ienākumi uz vienu cilvēku ir mazāki par 53 eiro mēnesī. Manā skatījumā, tie ir ļoti, ļoti zemi sliekšņi un tas, ka palīdzību var saņemt nevis vienkārši trūcīgi cilvēki, bet tādi, kuri ir nonākuši ļoti dziļā nabadzībā. Ārkārtīgi trūcīgi. Nemainot šo ienākumu atbalsta slieksni, arvien nabadzīgāki cilvēki iegūst tiesības uz viņu, kaut gan atbalsts būtu vajadzīgs daudz plašākam cilvēku lokam, kas praktiski arī ir nabadzīgi,” tā  Ruta Zilvere.

Oktobrī veiktajā Eiroparlamenta Eirobarometra rudens aptaujā iedzīvotājiem tika vaicāts par vēlamajām EP darba prioritātēm. Gandrīz puse Latvijā aptaujāto cilvēku kā būtiskāko minējuši cīņu ar nabadzību un sociālo atstumtību.