Kad pirms pieciem gadiem Valsts kontroles revidenti un konkurences uzraugi izpētīja pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži" saimniecību, tika secināts, ka Rīga ar apaļkoku pārstrādi kropļo konkurenci. Vēl vairāk – viens no atklājumiem bija, ka tikai ar nozāģētu koku iztirgošanu galvaspilsēta nopelnītu vairāk, nekā tos pārstrādājot un pārdodot ar it kā pievienotu vērtību. Tagad, mainoties politiskajai vadībai domē un arī vadībai uzņēmumā, "Rīgas meži" plāno atteikties no darba, ko labāk var paveikt privātais sektors.

Rīgas pašvaldība saskaņošanai Konkurences padomei nodevusi domes Mājokļu un vides komitejas izlemto, ka ar nākamā gada beigu pusi uzņēmums «Rīgas meži» pārtrauks dalību apaļkoku pārstrādes biznesā. Pirms pieciem gadiem Valsts kontroles revidenti atklāja, ka «Rīgas mežu» kokzāģētava negatīvi ietekmē konkurenci kokrūpniecības tirgū, jo ir iespēja iegūt izejmateriālus trīsreiz lētāk, nekā tie ir pieejami vairumam privāto uzņēmēju. Ja šādu priekšrocību nebūtu, tad kokzāģētava strādātu ar zaudējumiem. Revidenti arī izpētīja, ka «Rīgas meži» varētu nopelnīt vairāk nekā četrus miljonus eiro, ja mežos iegūtos apaļkokus vienkārši pārdotu bez apstrādes.

Vēlāk izveidotās uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps tagad ir gatavs no zāģētavas atteikties.

"Rīgas mežu" kopējais neto apgrozījums pērnajā gadā bija vairāk nekā 17 miljoni eiro. Savukārt kokzāģētavas ieņēmumi bija gandrīz piecarpus miljoni eiro jeb gandrīz trešā daļa no visiem uzņēmuma ieņēmumiem. Līdzšinējo vilcināšanos ar atteikšanos no lietām, ar ko labi galā tiek privātais sektors, skaidro domes Kapitālsabiedrību pārvaldes priekšniece Ilze Spūle-Statkus.

Pašvaldība iet ceļu, ka tās uzņēmumi paliek pašai, bet no daļas nozarēm atsakās. "Rīgas mežu" gadījumā vispirms domāšot, kā no visām pārmaiņām vai, pareizāk sakot, negatīvām sekām pasargāt darbiniekus, norāda valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Tādējādi vēl nav zināms, vai kokzāģētavu pārdos vai iznomās tiesības strādāt privātajam komersantam. Rīgas dome pēdējos gados ir atteikusies no vairākiem uzņēmējdarbības veidiem, no kuriem, iespējams, zināmākais ir nerentablā pudeļu ūdens biznesa jeb "Rīgas ūdens" meitasuzņēmuma "Aqua Riga" likvidācija, skaidro Kapitālsabiedrību pārvaldes priekšniece Ilze Spūle-Statkus.

Bet vai un ar ko Rīga turpinās? Vispirms ar namu apsaimniekošanas lietām, tās lielākā mērā nododot privātās rokās.

Piebildīšu, ka Rīga jau sākusi četru kapitālsabiedrību reorganizāciju, lai centralizētu īpašumu apsaimniekošanas lietas, vērtējot iespējas vairāk dot darba komersantiem, nevis ar zaudējumiem strādāt domei pašai.