Sabiedrība kopumā ir sākusi vairāk domāt par savu finansējuma nodrošinājumu vecumdienās – tā secināts Swedbank pētījumā, tomēr, tāpat salīdzinājumā ar ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, mazāk par pusi veic uzkrājumus. Šoreiz "Eiro fokusā" par to, cik atbildīgi savu vecumdienu finansiālo nodrošinājumu uztver cilvēki  Latgalē?

Iedzīvotāju attieksme par savu finansiālo nodrošinājumu vecumdienās ir ļoti dažāda, vairāk par to sāk domāt, tie, kuriem ir tuvāks pensionēšanās vecums, savukārt jaunāki par to domā mazāk.

Rēzeknes ielās sastaptie cilvēki par pensiju pagaidām nopietni nedomā: 


"Nedaudz, sekojam līdzi, cik ir uzkrājums, nedaudz. Reāli smejamies, diez vai mēs nodzīvosim līdz savai pensijai." "Nē, nedomāju, uzkrājumus neveicu."

"Nē, pagaidām nedomāju, tas ir tālu, diez vai mēs nodzīvosim līdz pensijai."

Tomēr to, ka pensijas gaidāmais apmērs ir satraucošs, to gan sastaptie cilvēki apstiprina.

"Mums ir pagaidām stabils darbs un mums strādājot neatliekamajā palīdzībā būs izdienu pensija, plānojam, ka viss būs labi, bet, cik tā pensija būs līdz tam laikam nezināmm bet zinu, ka daudzas paziņas, kurām pensija ir tuvu, piemēram, radiem, viņi ļoti uztraucas par to, kā tas būs, jo tāda situācija valstī, ka visiem ir bail, kas būs, daudzi plāno pie bērniem aizbraukt uz ārzemēm, domā, ka tur būs drošāk nekā šeit, kau arī viņi tur nekad nav strādājuši."

Daudzi apzinās, ka, lai vecumdienas finansiāli būtu stabilākas, ir jāveido savs nodrošinājums.

"Pensija ir tā, kā horizonts, jo tuvāk tā tuvojas, jo tālāk tā rādās. Bet sekoju, man ir otrais pensiju līmenis par trešo es pašlaik vērtēju, vai tas ir finansiāli izdevīgi, bet izskatās, ka tikai caur attaisnojamajiem izdevumiem šie procenti ir izdevīgi, bet ienesīgums ir ļoti minimāls, privātie pensiju fondu arī ļoti riskants pasākums, tā ka es pieturos pie otrā līmeņa, un ja man ir lieki līdzekļi, tad es viņus mēģinu pārvērst nekustamajā īpašumā, jo īstas ticības fondiem nav."

Kā secināts Swedbank veiktajā pētījumā, sabiedrība  kļūst atbildīgāka par savām vecumdienām. Ar vien vairāk tiek veidoti uzkrājumi. 34 procenti aptaujāto atzina, ka veic uzkrājumus 3.pensiju līmenī, 18 procenti veido cita veida uzkrājumus. Tāpat ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri paļaujas tikai uz valsts pensiju. Stāsta Swedbank Apdrošināšanas un investīcijas jomas vadītājs Kristaps Kopštāls:

"Labā ziņa, ka aizvien vairāk cilvēki iesaistās šo uzkrājumu veidošanā un šobrīd privātajos pensiju fondos krāj vairāk kā 300 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet, ja mēs paskatāmies pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un nodarbinātajiem, tad tie ir aptuveni tikai 30 procenti no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, līdz ar to tas potenciāls, vai tā vajadzība, kam vajadzētu veidot šo uzkrājumu  ir gana liels skaits, kas joprojām to nedara."

Latvijas reģionos nav vērojamas krasas atšķirības salīdzinot to, cik daudz cilvēku veido uzkrājumus. Atšķiras vien uzkrātās summas, lielākas tās ir Rīgā un Pierīgā.

Rīgas un pierīgas reģions ir tāds, kur iedzīvotāji veic lielākas iemaksas, tas saskan ar to, ka vidējā alga, ko saņem Rīgā vai pierīgā ir augstāka, likumsakarīgi viņi veic lielākas šīs iemaksas. Sievietes ir daudz aktīvākas, kas iesaistās pensijas trešajā līmenī, savukārt vīrieši, lai gan mazāk iesaistās kopumā  veic lielākas šīs te iemaksas 3.līmenī.

Šobrīd vidējā pensija valstī, kādu saņem lielākā daļa senioru, ir 320 eiro. Savukārt aptaujātie cilvēki sagaida vidēji 1000 eiro lielu pensiju. Jāteic, pensiju 2.līmenī, kas ir obligāts, ir teju 1,3 miljonu dalībnieku un kopējā uzkrātā summa pārsniedz 3,8 miljardus eiro.