Sabiedriskā transporta reģionālajiem pārvadājumiem jākļūst kvalitatīvākiem

Autotransporta direkcija jūlija vidū izsludināja konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu reģionālajā autobusu maršrutu tīklā. Pārvadātājiem būs jāspēj nodrošināt kvalitāte un pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Iepirkums paredzēts laika periodā no 2021. līdz 2030.gadam, prognozētā līguma cena 447 miljoni eiro.

Reģionālo maršrutu tīkls sadalīts 16 lotēs jeb maršruta tīkla daļās,  kurās pārvadātāji var sniegt savus piedāvājumus. Konkursā tiks vērtēts saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, ņemot vērā cenu un tehnisko nodrošinājumu. Autobusu parka vidējais vecums nevarēs būt lielāks par deviņiem gadiem. Šobrīd pats vecākais autobuss, kas tiek izmantots ir 30 gadi. Pasažieri sūdzas, ka autobusos ziemās ir auksti, savukārt vasarās karsti, braucot par grants seguma ceļiem, busos ieplūst putekļi. Turpina Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Galvenais mērķis piedāvāt sabiedrisko transportu, kas būtu gan kvalitatīvs, gan ērts, drošs un moderns, tas nozīmē, ka pamatmērķis ir veicināt cilvēku pārsēšanos no privātā transporta uz sabiedrisko transportu vai vismaz panākt to, kad cilvēki, kuriem ir privātais transports, ik pa laikam izmanto sabiedrisko transportu."

Autobusiem jābūt pieejamiem cilvēkiem ar kustību traucējumiem, pakalpojumam jābūt drošam, autobusos jābūt videonovērošanai, kas fiksē autovadītāja veiktās darbības, proti, vai atbilstīgi tiek  izsniegtas biļetes. Tāpat autobusos tiks vērtēta iespēja norēķināties ar kartēm. Vienāda kvalitāte visos maršrutu tīklos - ir tas, ko nākamajos desmit gados no pasažieru pārvadātājim sagaida Latgales pašvaldības, apliecina Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Maksimovs.

''Pieņemsim liekas nevajadzīga iespēja kā velosipēdu turētājs, ja autobuss ir aprīkots ar velosipēda turētāju, tad lauku cilvēks, kuram līdz autoostai vai autobusu pieturai jāmēro gana liels attālums viņš var atbraukt ar velosipēdu, uzliek šo velosipēdu uz autobusa un aizbraukt uz rajona vai novada centru un tad tur jau pārvietoties ar savu velosipēdu, šobrīd tas liekas kosmoss, bet šādas opcijas ir paredzētas.''

Tāpat tiks ieviesta bezmaksas braukšana, lauku teritorijās. Šāda iespēja būs vietās, kur  iedzīvotāju skaits ir zemāks par četriem uz vienu kvadrātkilometru, maršrutos arī šobrīd pasažieru plūsma ir niecīga un valsts līdzmaksājums pārvadājuma nodrošināšanai jau tā veido 85 procentus. Visvairāk šādu bezmaksas maršrutu būs Latgalē un Vidzemē. Stāsta Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

''Orientējoši šādi maršruti varētu būt starp 18, 20,22 mēs skatīsimies statistiku, 20.gada identificēsim konkrētus, kuri tie būs,  saņems biļeti, skatīsimies, interese, šādu piedāvājumu turpinās kristies, ka jāslēdz iespēja tiks nodrošināta.''

Bezmaksas braukšanu Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks  Sergejs Maksimovs neuzsver kā būtiskāko, ko vēlas sagaidīt pēc konkursa, pats svarīgākais esot,   nodrošināt iedzīvotājiem pieejamību.

Lai iedzīvotājs varētu nokļūt no savas dzīvesvietas uz darbu, uz skolu, uz ārstniecības iestādi, un atpakaļ, jo nereti ir maršruti, ka vienreiz nedēļā atbrauc pirmdien uz slimnīcu, un tikai nākamnedēļ var aizbraukt atpakaļ šādas situācijas ir izskaustas un nebūs tādu, ir citas opcijas, kā autobuss uz pieprasījuma, kad nav nepieciešams autobuss katru dienu, bet var pieteikt un saņemt pakalpojumu."

Prasības gan nespēs izpildīt visi pārvadātāji. "Latvijas Autoostu un Reģionālo Pārvadātāju Asociācijas " valdes priekšsēdētājs Uldis Kolužs norāda, ka konkursa nosacījumi nav labvēlīgi mazajiem.

"Apstākļi ir radīti tā, ka Latviju var sadalīt pieci pārvadātāji, mana prognoze ir tāda, ka sadalīs seši pārvadātāji un jautājums, kāpēc tiem sešiem lielajiem pārvadātājiem, ņemt kādu mazo blakus, ja viens pats spēj izpildīt prasības. Mazie pārvadātāji ir apdraudēti, jo tas, ka var apvienoties, ka var pievienoties īsti nestrādā, jo, ja lielie pārvadātāji nevēlēsies mazos paņemt blakus, viņi startēs vieni, otrs mazajiem pārvadātājiem nav finansu resursu, lai cīkstētos ar lielajiem bankas kredītus un līzingus nedos.''

Pārvadātājus neapmierina arī tas, ka viņiem jāspēj piedāvāt un paredzēt izmaksu summa uz desmit gadiem.

''Konkursā skaidrs ir jāstartē ar kaut kādu cenu, ko pārvadātājs var piedāvāt, bet pēc tam katru gadu būtu jāveic indeksācija, atkarībā, kā mainās degvielas cena, algas, valsts nodokļu politika un tā tālāk.''

Kopumā valsts dotētā maršrutu tīkla apjoms būs 65 miljoni kilometru gadā,  vienam pārvadātājam būs iespēja apkalpošanā iegūt apjomu, kas nav lielāks par 15 miljoniem kilometru gadā. Pretendenti savu piedāvājumu par pasažieru pārvadājumiem Autotransporta direkcijā var iesniegt vēl mēnesi.