Saistībā ar ostu pārvaldības modeļa izmaiņām un Covid-19 dēļ investori ir piesardzīgāki

Investori ir kļuvuši piesardzīgāki – tā pašlaik notiekošo pandēmijas laikā un saistībā ar ostu pārvaldības modeļu izmaiņām skaidro Liepājas un Ventspils pašvaldību pārstāvji. Pašlaik ar cerīgāku skatu nākotnē raugās Liepāja, kur situācija ir atšķirīga jau vēsturiski. Savukārt Ventspilī izveidojies konflikts starp Ventspils pašvaldību un Ventspils brīvostas pārvaldi, kas jau negatīvi ietekmē investoru piesaisti.

Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vītoliņš runā par veiksmīgo sadarbību ar Ventspils brīvostu un par Speciālās ekonomiskās zonas statusu, kas bijis iepriekš, piedāvājot investoriem atvieglojumus un veicinājis investīciju piesaisti divdesmit gadu garumā. Rūpniecības sektors radīts no nulles, jo vēsturiski Ventspils nav izcēlusies ar apstrādes rūpniecību. Piesaistīt investori no Šveices, Vācijas, Beļģijas, un pēdējais investors piesaistīts no Baltkrievijas, tas ražos polikarbonāta loksnes.

Ventspilī no jauna radīta mašīnbūve un elektronika. Investīcijas tiek piesaistītas, būvējot jaunas ražošanas ēkas, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, nākotnē Ventspilī plānots attīstīt industriālos parkus. Uz investīciju piesaisti tagad gan tiek mesta konfliktu ēna. Jānis Vītoliņš uzsver, ka attiecības ar brīvostas pārvaldi ir sarežģījušās, tāpēc Ventspils pašvaldība rīkojas pēc saviem ieskatiem, kas jau radījusi neapmierinātību Ventspils brīvostas pārvaldē, un situācija nav viennozīmīga.

Gada laikā, kopš Ventspils osta atrodas valsts pārvaldībā, starp Ventspils brīvostas pārvaldi un pilsētas pašvaldību ir izveidojusies konfliktsituācija, kas apgrūtina investīciju piesaisti, arī esošo komersantu darbību ostā, skaidro Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis.

Tikmēr Liepājas situācija jau vēsturiski bijusi atšķirīga, salīdzinot ar Ventspili vai Rīgu, jo Liepājas osta tika  veidota nevis uz brīvostas, bet bijušās militārās ostas bazes, skaidro Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks stratēģiskās plānošanas jautājumos Uldis Sesks, kaut gan arī Liepājai uzstājīgi nākas skaidrot nepieciešamību politiķiem valdībā nemainīt esošo ostas pārvaldības modeli, kas ļāvis piesaistīt investīcijas. Ostas pārvaldības modeļa iespējamā maiņa, protams, izraisīja piesardzīgu nostāju investoru vidū, taču šobrīd tomēr uzsākts arī pašmāju investora kompānijas UPB viens no lielākajiem būvniecības projektiem, investējot 11 miljonus eiro jaunā  dzelzsbetona konstrukciju ražotnē, kaut gan uztraukums joprojām pastāv, saka Uldis Sesks.

Kopumā Liepājai izdevies piesaistīt 41 vienas valsts investorus, kas ir ieguldījuši Liepājas SEZ uzņēmumu pamatkapitālā, visaktīvākās bijušas Zviedrija, Dānija, Krievija un Nīderlande. Visvairāk rūpnīcas uzbūvējuši tieši skandināvi, stāsta Uldis Sesks.

Gan Liepāja, gan Ventspils uzsver informācijas tehnoloģiju (IT) nozares attīstības nozīmi; Liepājā, piemēram, izveidots IT nozares uzņēmumu klasteris. Savukārt Ventspils vecpilsētā restaurēta ēka, kur tapusi platforma IT nozares uzņēmumiem, un top līdzīgs zinātnes centrs, kāds pazīstams Tartu, Igaunijā.