Lai samazinātu nelegālo nodarbinātību un darba devējiem administratīvo slogu, kopš 2014.gada ir ieviests atvieglots nodokļu režīms sezonas laukstrādniekiem, piemērojot mazāku ienākuma nodokļa likmi. Šāds nodokļa režīms piemērojams vien augļkopības un dārzkopības nozarē strādājošajiem, tomēr Zemkopības ministrijā uzskata, ka, redzot sasniegto efektu, būtu jāpaplašina lauksaimniecības nozares, kurām piemērojams īpašais nodokļa režīms, tomēr Finanšu ministrija ir piesardzīgāka, norādot, ka nodokļa atvieglojums nav sasniedzis sākotnēji izvirzītos kritērijus, tāpēc šobrīd nodokļa režīms nav jāpaplašina.

Darba devējs augļkopības un dārzkopības nozarē no 1.aprīļa līdz 30.novembrim var nodarbināt sezonas laukstrādniekus no viņu algas maksājot samazinātu ienākuma nodokļa likmi, kas ir 15 %, bet tā nevar būt mazāka par 70 centiem katrā nodarbinātības dienā. Reģistrēt strādājošo var Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, norādot ienākuma gūšanas dienu, noslēgto līgumu formu un atlīdzību par darbu. Papildus Valsts ieņēmumu dienestā darbinieki nav jāreģistrē.

“Saimniecības joprojām var pieteikties un saimniecībām varu ieteikt pieteikties, ja tiešām tiek nodarbināti saimniecībā uz sezonas darbiem augļu, ogu, dārzeņu audzēšanā, novākšanā, tad ieguvums ir samazināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 15 procentu apmērā, iesaistīties vienkāršā elektroniskā pieteikšanās sistēmā piereģistrēt šo te darbinieku un katru dienu atzīmēt, cik viņš ir nopelnījis šajā dienā, un sezonas beigās jeb mēneša beigās saimnieks jeb zemnieku saimniecība var izveidot pārskatu un to pārskatu iesniegt VID, jo elektroniskā pieteikšanās sistēma pati sarēķina laukstrādnieka vietā visus aprēķinus par nodokļiem,” skaidro Lauku atbalsta dienesta speciālists Oskars Tālbergs.

Zemkopības ministrijā uzskata, ka sezonas laukstrādniekiem piemērojamais nodokļa atvieglojums kopš 2014.gada ir devis rezultātu.

“Kopš šī režīma ieviešanas ir pieaudzis gan saimniecību skaits, kas izmanto šo nodokļa režīmu, gan nodarbināto personu skaits. 2011.gadā, kad tika uzsāktas diskusijas par šāda nodokļa režīma ieviešanu, tad tikai 32 audzētāji nodarbināja 232 sezonas darbiniekus, tomēr salīdzinoši jau 2018.gadā 186 saimniecības ir izmantojušas šo nodokļu režīmu kopumā nodarbinot 2 500 sezonas strādniekus. Mēs redzam, ka šī ieviešana ir bijusi ļoti veiksmīga, ik gadus pieaug arī sezonas laukstrādnieku ienākumi, kas salīdzinot 2017.gadu ar 2018.gadu ir pieauguši par 21 procentu,” norāda ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vadītāja vietniece Agrita Karlapa.

Sezonas laukstrādnieku loks būtu jāpaplašina, jo šobrīd īpašais nodokļa režīms piemērojams konkrētām nozarēm kā augļkopība un dārzkopība.

"Mēs uzskatām, ka arī nākotnē ir nepieciešams paplašināt šo nodokļu režīmu, dodot iespēju arī pārējās lauksaimniecības jomās piemērot, kā, piemēram, lopkopība un augkopība."

Tomēr Finanšu ministrijā raugās piesardzīgāk, atzīstot, ka vairāki izvirzītie kritēriji nav īstenojušies. Sākotnēji Zemkopības ministrija saskaņā ar veiktajiem aprēķiniem norādīja, ka ik gadu augļkopības un dārzkopības nozarē ir jānodarbina gandrīz 39 tūkstoši sezonas darbinieku.

Ir zināms progress panākts, bet, ņemot vērā, ka visi vēlamie rādītāji nav sasniegti, tad tika nolemts minēto režīmu saglabāt vēl uz trim gadiem, bet vienlaicīgi nosakot jaunus izpildes rādītājus, kādi būtu šajos trijos gados jāsasniedz, un vienlaicīgi nolēma, ka minēto režīmu mēs nepaplašināsim, jo sākotnēji izvirzītie mērķi nav sasniegti,” atzīst FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.

2021.gadā nodokļu režīms tiks atkal izvērtēts, un tad, ņemot vērā rādītājus, tiks lemts vai to paplašināt, vai, ja izvirzītie mērķi netiks sasniegti, domāt par tā turpmāku saglabāšanu.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.