Skaistumkopšanas nozares pārstāvji Daugavpilī – satrauc neziņa par savu nākotni

Skaistumkopšanas nozarē, kurā jau kopš pērnā gada nogales ir pilnīga dīkstāve, valda neziņa un satraukums par savu nākotni. To izjūt nozares speciālisti Latgalē, daudzi skaistumkopšanas speciālisti nepieteicās vai arī nesaņēma valdības solītos pabalstus par dīkstāvi pērnajā gadā. Šobrīd lielākas cerības uz jauno  dīkstāves pabalsta regulējumu, kas varētu paplašināt  pabalsta saņēmēju loku. Tomēr tas ir tikai īslaicīgs ielāpa likšanas modelis uz nozari, kurā strauji  aug  pelēkā ekonomika,   un tāpēc ir arvien lielākas bažas par oficiālo salonu darbības pastāvēšanu nākotnē.

Mikrosabiedrība Lanta J Daugavpilī skaistumkopšanas pakalpojumu nozarē darbojas jau vairāk nekā 20 gadus, un tai pilsētā  ir vairāki saloni. Šobrīd tie visi ir ciet, tika viens salons - veikals Daugavpils centrā   strādā attālināti, izsniedzot pasūtīto  kosmētiku. Viss personāls ir dīkstāvē, stāsta salona vadītāja Nadežda Mančinska:

„Mēs šobrīd nevaram samaksāt ne par siltumu, ne par telpu īri. Saloni kopš pērnā gada 20. decembra ir slēgti, un  vidi  darbinieki - frizieri, kosmetologi, un to mums kopumā ir ap 30- 40, ir dīkstāvē. Kā viņi dzīvo, vai saņem kādus pabalstus un kā risina šo situāciju, pat nojausmas nav. Šobrīd katrs pats par sevi.”

Skaistumkopšanas speciālistiem šo laiku nav klājies viegli, un sniegto atbalstu, kas pērnā gada nogalē vidēji valstī nebija lielāks par 300 eiro, saņēma vien neliela daļa, lai arī, pēc Finanšu ministrijas (FM) datiem, pretendēt varēja ap deviņiem tūkstošiem nozares darbinieku. Liels bija arī atteikumu skaits.

„Pēc iepriekšējām regulām no apmēram 9000 skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem atbalstam pieteicās tikai 1500.

Arī atteikumu procents no iesniegtajiem šajā nozarē bija diezgan liels, jo atbalsta periodā nebija deklarēto ienākumu un nebija arī krituma, jo faktiski darbība bija apstājusies. Patentmaksātājiem atteikumu procents bija 14,9. Pašnodarbinātajiem-ap 30 %, darba devējiem par darba ņēmējiem  arī atteikumi bija 32 % gadījumu,” komentē FM Nodokļu administrēšanas departamenta direktora vietniece Tatjana Trenko.

Friziere Iveta ir to pašnodarbināto frizieru vidū, kurai pabalsts tika atteikts.

„Dīkstāves pabalstu man atteica. Vajadzēja iesniegt līdz 15. janvārim, tur bija diezgan daudz argumentu, un viens no atteikuma iemesliem bija tas, ka pēdējā gada ceturksnī man nebija pietiekami daudz iemaksātas sociālās garantijas. Es vēru Daugavpilī sev jaunu kabinetu, un man nebija tā peļņa tik liela, lai to uzrādītu, jo jaunajam  kabinetam bija daudz izdevumi - iegādāti krēsli, izlietne. Līdz ar to es nenopelnīju tik daudz, lai iemaksātu. Sniegšu šobrīd vēl,” tā Iveta.

Skaistumkopšanas nozares darbinieki šobrīd cer uz jauno atbalsta piešķiršanas regulējumu, to, pēc skaistumkopšanas nozaru asociāciju saceltās trauksmes, valdība laboja,  palielinot ne tikai summu, kas būs 500 eiro, bet  arī pašu pieteikšanās procedūru.

„Var pieteikties pats darbinieks vai pašnodarbinātā persona, vai patentmaksātājs Valsts ieņēmuma dienestā EDS jāpiesakās līdz 15. februārim un personai, kas darbojas skaistumkopšanas nozarē ir jābūt reģistrētai Veselības inspekcijas mājas lapā,” stāsta FM  pārstāve Tatjana Trenko.

Ministrijā cer, ka šoreiz atbalsta saņēmēju skaits būs kuplāks.

„Ja iepriekš no 9000 pieteicās tikai 1500, tad tagad paredzam, ka sasniegsim maksimumu, ja vien šī informācija nonāks  līdz  pretendentiem.”

Nozares darbinieku vidū tik lielas cerības nav, daudzi joprojām paliks  aiz svītras, atzīst Kosmetoloģe, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja Sabīne Ulberte.

„Ja kāds ir strādājis šajā nozarē, bet viņš nav reģistrējies ne kā patenmaksātājs, ne kā pašnodarbinātā persona, nedz reģistrējis savu kabinetu Veselības inspekcijā, viņš nevar saņemt šo pabalstu, jo viņš vienkārši nav nekur.”

Friziere Iveta saka, atbalsts nepieciešams,  tomēr ir šaubas  vai tas nonāks līdz nozares speciālistiem, un  arī nerisinās kopējo situāciju nozarē.

„Ja jau valsts ir nolēmusi, ka cilvēks var izdzīvot ar šādu minimumu, tad uz to es arī pretendēju un gribu uz savas ādas redzēt to, vai saņemšu. Taču situācija ir traģiska, es nevaru iedomāties, kā dzīvo cilvēki, kuriem ir jāmaksā par dzīvokli, siltumu.

Daļa no kolēģiem, kuri maksā nodokļus un domā par nākotni, teica, ka pretendēs un iesniegs, bet daļa uzreiz teica, ka –nē. Jo nav nekad sagaidījuši atbalstu no valsts un līdz ar to tā arī izturas pret to.

Ka nav jēgas tai iesniegšanai, nervu bojāšanai, kaut kā gaidīšanai. Tā tu zini, ka nav un nav, un dzīvo ar šo domu, ka tu nestrādā.”

Bet sekas šai situācijai būs bēdīgas - aug un augs ēnu ekonomika, pakalpojums nepieciešams un speciālisti kļūs par pagrīdes darboņiem, saka nozares pārstāvji.

 „Ir ļoti daudz neatbildētu un sarežģītu jautājumu par to, ko darīt šiem visiem nozares pārstāvjiem uz priekšu. Ir liela neskaidrība, jo tas jaunais nodokļu slogs ir tāds, kurš lielai daļai liks palikt pelēkajā zonā. Es pieļauju, ka Latgalē it īpaši, kur pakalpojumu cenas ir daudz zemākas nekā Rīgā,” saka Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas vadītāja Sabīne Ulberte.

„Ko tas solītais dīkstāves palīdzēs, grūti teikt. No vienas puses viņiem vieglāk kļūs, bet tas veicinās ēnu ekonomiku. Un tā tagad iet uz augšu. Un tas ir pats briesmīgākais. Tagad līdz 15. februārim var pabalstam pieteikties, nu administratori saņems kādas kompensācijas, par pārējiem nezinu. Un vai pēc tam atgriezīsies salonos, tad jau redzēs var būt viss būs jāslēdz  ciet,” tā skaistumkopšanas salonu „Lanta” vadītāja Nadežda Mančinska.

„Būs plaša ēnu ekonomika. Un diez vai pēc tā arī kāds atgriezīsies no tās ēnu ekonomikas. Cilvēkus valsts dzen izmisumā, sevišķi tos, kuriem ir ģimenes, bērni, paņemti kredīti, tu gribot negribot iesi un domāsi ar ko to bērnu pabarot. Tu nevari atnāk mājās un pateikt bērnam, nu, atvaino, šodien neēdīsim!  Tas(ēnu ekonomika)  iet un ies uz urrā, ja tas turpināsies, ka valsts  neļaus strādāt. Tad jau redzēsim, kā te tālāk būs. Vai būt  kā pašnodarbinātajam, vai vienkārši laukos audzēt kartupeļus un nopirkt govi, kā es smejos savā ģimenē,” saka friziere Iveta.

Lai arī ar Covid-19 saistītos ierobežojumus valdība sola pārskatīt 7.februārī,  visdrīzāk  tie tiks pagarināti , skaistumkopšanas nozari  iedzenot  vēl dziļāk  pagrīdes pelēkajā ekonomikā.