Šķeldas un koksnes cenas pēc vējgāzēm

Siltā ziema un Covid-19 krīze ietekmējusi kokrūpniecības nozari.  Siltā ziema kļuvusi par iemeslu tam, ka samazinājies šķeldas patēriņš un veidojas kurināmā uzkrājumi, savukārt kokapstrādes nozarē kā tādā jūtamas 2008. gada krīzes iezīmes. Apstākļi uzņēmumos ir dažādi, vieni saskaras ar mazākām problēmām, citos darbs sarūk līdz minimumam.  Vairāk Ingas Ozolas ierakstā.

Martā vēl strādāts  kā bija plānots, Latvijas radio skaidro biedrības „Latvijas Kokrūpniecības federācija” izpilddirektors Kristaps Klauss. Aprīlī jau valdījusi pilnīgi neziņa, un tika strādāts ar iepriekš noslēgtiem līgumiem. Pircēji bija gatavi saņemt preces savās noliktavās, taču tur tās arī palika un  patēriņā nenonāca, skaidro Klauss.

 Vēl tik ļoti covid sāga mūs neietekmēja. Katram ir savādāk, bet aprīlī vidēji pa nozari varētu būt 15% samazinājums izlaidē. Maijā izlaide prognozējas uz  - 20%,  apgrozījumā varētu būt pat vairāk, jo cenas kritušās jaunajos līgumos, bet izskatīsies līdzīgi kā 2008. un 2009. gads. 2009. gadā bija viszemākie rādītāji, bet optimisms nozarē bija jau atgriezies. Savukārt, 2008.gads makrociparos nemaz nebija tik slikts, bet tas bija dziļākais krīzes laiks.

Tajā pat laikā situācija maijā varētu mainīties, turpina Kristaps Klauss.

Maijā redzam, ka ir sācies atkusnis ļoti daudzos tirgos, kas nav ātrs, bet tās noliktavas ir pilnas tā iemesla dēļ, patēriņam pieaugot, salīdzinot ar aprīli, mūsu piegādes nav nepieciešamas tik lielos apjomos, tādēļ maijs būs zemāks izlaidē un apgrozījumā.

Taču ne tikai šī krīze ietekmē nozari. Kurināmās šķeldas patēriņu ietekmējusi siltā ziema, un daudziem ražotājiem veidojas uzkrājumi. Kāds Kurzemes uzņēmējs anonīmi atklāja, ka situācija ir sarežģīta un darbs ir gandrīz apstājies. Par problēmām nozarē atklāti gatavs runāt un  savu redzējumu pauž Edijs Ošs no uzņēmuma SIA „Palleteries”. Šķelda ir tikai viens no produktiem, kas tiek saražots.

Visu ietekmēja siltā ziema, ir liela pārprodukcija, kas palika pāri no šīs sezonas arī nešķeldotā veidā, arī zari mežos. Tas ir negatīvi, jo nenotiek jaunā pārstrāde, neinvestējas priekš nākamā gada. Kaut kāda pašinerce notiks, bet masveidā nē. Varētu būt eksports piesardzīgs. Atlikums var būt paliels, tajā pat laikā var veidoties iztrūkums, jo industrija ir šobrīd paralizēta.

Uzņēmējs  no Kuldīgas puses ir optimistisks, runājot par palešu ražošanu un to, kā spēj strādāt šajā laikā. Neviens tam nebija gatavs, bet vēsmas jau bija janvārī, saka Edijs Ošs. 

Mēs jau laicīgi sākām diferencēt tirgus. Tas nav tā, ka uz Āziju vairāk koncentrējamies, bet pa visu pasauli – Indija, Apvienotie Arābu Emirāti, Koreja, Japāna utt. Uzsvaru likām uz citiem tirgiem, mēs tā kā vēl neizjūtam, drīzāk pat otrādi, kad janvārī, februārī Ķīnā samazinājums, mēs pārkvalificējāmies uz citiem tirgiem. Kā Ķīna atnāca atpakaļ, tā pieprasījums bija milzīgs, un mums darbs ir saplānots līdz jūnija beigām.

Runājot par šķeldu, pārpalikums varētu izlīdzināties, spriež uzņēmējs, bet šķeldas cenu kritums jūtams jau šobrīd, par to stāsta arī Liepājas siltumapgādes uzņēmuma „Liepājas enerģija” valdes loceklis Andris Štāls.

Ziema bija stipri silta, līdz ar to  šķeldas patēriņš ir mazāks nekā bija plānots. Mēs jau nenopērkam priekš visas sezonas, pērkam, cik varam izlietot, mums nav milzīgas noliktavas, kur varētu uzkrāt  Mums jācīnās ar piegādātājiem, lai piegādā mazāk, viņiem ir interese piegādāt vairāk.  Šķelda paliek pāri, un cena iet uz leju. Kad bija problēmas ar mitrumu, tad gāja cena uz augšu. Lietuvas „BALTPOOL” biržā cena ir stipri zemāka pēdējā laikā.

Tajā pat laikā tagad pavasaris ir vēsāks, un  apkures sezona ir ieilgusi. Citus gadus šajā laikā apkures sezona jau ir beigusies. Kaut arī vērojamas kurināmā cenu svārstības augšup un lejup, siltumenerģijas tarifu Liepājā tas neietekmē.