Tuvojoties Ziemassvētkiem, aktualizējas jautājums par dāvanu pirkšanai un svētku mielastam paredzēto tēriņu apmēru. Daļa pierobežā aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka svētkus svinēs, izmantojot iekrāto naudu un savā saimniecībā izaudzēto produkciju. Citi plāno samazināt tēriņus dāvanām. Savukārt lieltirgotāji atzīmē, ka decembrī tirdzniecības vietās pirktākais produkts ir mandarīni. 

„Cenas ir saliktas. Roku darbs. Ar mīlestību no Latvijas.  Ausu sildītāji, paklājiņi, zeķītes, čībiņas, šallītes, cepurītes. Te tamborētas sedziņas, te lielie plecu lakati, ”

Ludzā pensionāru biedrības “Līdzdalībai nav vecuma” sievas ikgadējam Ziemassvētku tirdziņam ir sarūpējušas adījumus, tamborējamus, no klūgām un papīra pītus grozus un lādītes, darinājumus no pērlītēm. Kā uzsver Irēna,

pircēji bieži izvēlas praktiskākas dāvanas - zeķes, cimdus, plecu lakatus, pītus grozus.

„Lētākā prece ir sniegpārsliņa - 50 un 20 centi. Dārgākās preces ir tie lielākie lakati un klūgu pinumi. Lielais grozs maksā 35 eiro. Apskatās katrs ko kam vajag, to i nopērk. Skatīties jau skatās visi.”

Mārīte jau mēnesi pirms Ziemassvētkiemsāk piparkūku tirdzniecību. Arī šogad kraukšķīgie cepumi jau piedāvāti vairākos tirdziņos Latgalē. Sieviete ir novērojusi, ka pircēju paradumi ir mainījušies.

„Cilvēki ir kļuvuši taupīgāki. Vairāk pērk personalizētas piparkūkas ar vārdiņiem. Šogad pērk mazāk, bet skaistākas. Cilvēki jau ir izdomājuši, ko viņi grib un nāk jau ar konkrētu mērķi.”

Mārīte atzīst, ka arī pati gatavojoties Ziemassvētkiem tērē naudu apdomīgāk.

„Dāvanas pērku tikai pašiem tuvākajiem. Limits nav noteikts. Kādas bērni gribēja, tādas dāvanas arī dabūs. Mums ir tradicionālie Ziemassvētki ar zirņiem un piparkūkām.”

Uzrunātie cilvēki atzīst, ka straujais cenu kāpumsne pa jokam satraucis, taču Ziemassvētkus viņi vienalga svinēs. Tiesa, lauku iedzīvotāji plāno mazāk pirkt veikala pārtiku, bet vairāk gatavot no mājās no pašu audzētajiem produktiem.

„Manā ģimenē ir divi puiši – pusaudzis un otrklasnieks un man kādu mantiņu viņiem nāksies pirkt, jo mēs joprojām ticam Ziemassvētku vecītim.

Puišiem dāvanas ir no 30 līdz 50 eiro. Vīrs, pārējiem ģimenes locekļi ir priecīgi par adītām zeķītēm. Kas attiecas uz cienastu, tad dzīvojot laukos, mums ir izveidots ļoti daudz savu krājumu, ir arī ķirbji un kartupeļi. Varam gatavot sacepumus. Man pašai ļoti patīk gatavot. Mēs, protams, pirksim kaut ko arī veikalā, bet ikdienā mēs iztiekam ar pašu izaudzētiem produktiem.”

Kāda kundzeno Ludzas novada dāvanas tuviniekiem jau sapirkusi, taču tās nav dārgas dāvanas. Pārsvarā tas  vairāk ir uzmanības apliecinājums.

„Es šogad esmu pret tām dāvanām. Man tā dāvanu kampaņa krīt uz nerviem. Kad es augu nekādas dāvināšanas nebija - smuka eglīte, deklamējām dzejoļus, kaimiņu sanāca, visi priecājās.

Tagad viss ir daudz, daudz dārgāks un tādu kā agrāk bija suvenīru ar zaķīšiem vispār nav. Esmu jau trīs reizes iepirkusies svētkiem. Daudz, taču līdz 100 eiro ir jāieliekas. Sava nekā nav.”

Pieaugot cenām gan energoresursiem, gan pārtikai, daļa iedzīvotāju meklē veikalus ar zemākām preču cenām

un kā uzsver veikalu tīkla „Lats” valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis, preču izvēle reģionos un pilsētās nedaudz atšķiras.

„Neatkarīgi no Latvijas reģiona, mandarīni ir preču saraksta augšgalā. Tad seko baltmaize un alus, bet decembra sortimentā galvenie ir mandarīni.

Laukos vairāk pērk alu, speķa pīrādziņus, kartupeļus un „roltonus.” Pilsētā vairāk pērk augļus.

Nevar teikt tā, ka cilvēki būtu krasi mainījuši iepirkšanās paradumus, tādu datu man nav. Bet tas, ka cilvēki pērk mazāk nekā iepriekš, tas tā varētu būt.”

Pēc digitālo pakalpojumu uzņēmuma “TRY Dig Latvia” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktās aptaujas datiem, šogad 58% iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanām plāno tērēt mazāk. Aptuveni katrs piektais Latvijas iedzīvotājs dāvanām tērē līdz 50 eiro, katrs ceturtais  –  līdz 100 eiro,  bet  katrs desmitais šogad neplāno iegādāties dāvanas vispār.