Stingrāk vērtēs valsts un pašvaldību radīto konkurences kropļojumu tirgū

No šī gada stājās spēkā jaunais konkurences tiesību regulējums pret valsts un pašvaldību radītiem konkurences kropļojumiem, kas aizliedz pārkāpt vienlīdzīgas konkurences principus, nepamatoti ierobežojot vai pat liedzot privātajiem uzņēmējiem iespēju darboties tirgū.

Valsts un pašvaldību un to kapitālsabiedrību radītie konkurences kropļojumi ir viena no nozīmīgākajām konkurences vides problēmām Latvijā, par to Konkurences padome cēla trauksmi jau no 2012.gada. Arī Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” vadītāja Asnāte Ziemele norāda, ka pašvaldību uzņēmumi nereti konkurē un neļauj veidot uzņēmējdarbību lauku tūrisma jomā.

“Tie ir gan viesnīcu pakalpojumi, izmitināšanas, gan piedāvājot savas dienesta viesnīcas, gan ceļot un apkalpojot dažādus sporta kompleksus, kur ir viesnīcas, kas pieder publiskām personām, tā kropļojot tirgu ar šķērssubsidēšanu,” uzsver asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele.

Grozījumi Konkurences likumā publiskām personām aizliedz diskriminēt tirgus dalībniekus, radīt priekšrocības sev piederošām kapitālsabiedrībām un īstenot tādas darbības, kuru dēļ uzņēmēji ir spiesti pamest tirgu. Grozījumi gan nenozīmē, ka pašvaldības nedrīkst nodarboties ar saimniecisko darbību.

“Likums tiešā veidā neaizliedz nodarboties ar komercdarbību vai saimniecisko darbību. Jautājums, vai cenās ir ierēķinātas visas izmaksas, kas ir saistītas ar šo pakalpojuma sniegšanu.”

Tāpēc katrs gadījums būs jāskata un jāvērtē individuāli, atzīst Konkurences padomes Konkurences veicināšanas nodaļas vadītājs Antis Apsītis. Izaicinājums būs izvērtēt gan, to, kad netiek ievēroti vienlīdzīgi konkurences principi, gan  to, cik būtiska nozīme kapitālsabiedrības darbībai ir konkrētas vietas ekonomiskajai izaugsmei.

“Būs šī milzīgā izšķiršanās vai atdod uz privatizāciju privātam komersantam atsevišķus aktīvus vai tomēr tos aktīvus turpināt darbināt pašai, un tā lieta, ko mēs noteikti gribētu teikt, ka viņa būs sarežģīta, jo tā būs jāvērtē ne tikai no tiesiskā, juridiskā  skatupunkta, bet būs jāveic šī te tirgus izpēte, konkurences apzināšana, jāuzrunā šīs te uzņēmēju asociācijas, kas varētu sniegt savu viedokli. Un tie būs ekonomiskie aprēķini, kas prasīs skaitļus, kas prasīs vērtējumu, un tas nebūs vienkārši izdarāms darbs,” norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane.

Rēzeknes pilsētā pašvaldība ir uzbūvējusi un apsaimnieko viesnīcu “Restart”, kas veido vienotu kompleksu ar topošo olimpisko centru, tomēr tā kā viesnīca cenu ziņā nekonkurē ar citām pilsētas izmitināšanas iestādēm, pašvaldība šeit problēmas nesaskata, tāpat ir pašvaldības izdevums, ko cilvēki saņem bez maksas, to var uztvert kā konkurences kropļošanu, tomēr šobrīd Rēzeknes pilsētā izmaiņas netiek paredzētas.

“Protams, ka mēs sekojam līdzi likuma izmaiņām un veiksim nepieciešamās darbības, ja tāda vajadzība radīsies, bet lielā mērā tas nemainīs pašvaldības kapitālsabiedrības, pašvaldības un tās iestāžu darbu. Konkurences padome sākumā, ja kaut kādi pārkāpumi vai aizdomas radīsies, veiks pārrunas, tāpēc mēs esam pārliecināti, ka kaut kādu pārrunu gadījumā vai aizrādījumu gadījumā mēs spēsim pielāgoties, bet uz doto brīdi mums nerada bažas, ka mums varētu būt kaut kādi pārkāpumi,” Rēzeknes pilsētas domes pārstāvis Kārlis Pozņakovs.

Grozījumus Konkurences likumā Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” vadītāja Asnāte Ziemele vērtē kā pozitīvu sākumu izpratnes maiņai par to, kas ir  godīgs tirgus.

“Es domāju, ka tas process ir sācies, un ne tuvu vēl nav galā, tie ir pirmie mēģinājumi sakārtot tirgu un dot iespēju vairāk privātajiem veikt darbības, kur nebūtu vietas publiskām personām.”

Jāpiebilst, ka Konkurences padome vērtēs to, vai tiek pārkāpti vienlīdzīgas konkurences principi gan pēc savas iniciatīvas, gan saņemot sūdzības. Ja Konkurences padome saskatīs iespējamu pārkāpumu, tā veiks pārrunas, taču nesekmīgu pārrunu gadījumā iestāde kapitālsabiedrībām varēs piemērot naudas sodu līdz 3 % no iepriekšējā gada apgrozījuma.