Pēc Eiropas Komisijas domām, ir nepareizi, ka lielākā daļa tiešmaksājumu nonāk vien nelielā daļā saimniecību. Komisija no nākamā gada vēlas noteikt griestus - ne vairāk kā 100 000 eiro uz vienu saimniecību. Diez vai šis solis ir pārdomāts un nesīs ieguvumu nozarei, saka zemnieki Latgalē.

Pēc statistikas, mazo un vidējo zemnieku saimniecību visvairāk ir Latgalē,  tas ir veidojies vēsturiski. Tomēr, kā pareizi sadalīt Eiropas tiešmaksājumu atbalstu, nosakot  griestus, tiešas pozīcijas nav, sarunās ar saviem klientiem, noskaņojumu raksturo  Valsts un pašvaldības vienotā  klientu apkalpošanas centra Daugavpils novadā vadītāja  Ruta Grustāne.

“Nav jānoņem nauda kādam, bet ir jāveido programmas, lai stiprinātu vidējos un mazos. Arī lielajiem zemniekiem nekas nenāk no gaisa, tur ražošanā tiek ieguldītas lielas naudas, maksāti lieli nodokļi, algas. Mazie tik daudz neražo, taču arī viņus ir jāatbalsta ar īpašam programmām.”

Dubnas pagasta zemnieku saimniecības „Liepas” saimnieks Ēvalds Stašulāns,  kā vairums apkaimes saimniecību, apsaimniekojot pārdesmit ha zemes, neslēpj, mazais un lielais zemnieks ir uz dažādiem svaru un ietekmju kausiem.

“Man ir 25 hektāri  zemes, kuros audzēju vasaras kviešus, auzas. Mazajiem zemnieki tiešmaksājumos saņem mazāk. Lielie zemnieki ir attīstījušies, tehnika viņiem jauna, attiecīgi izmaksas viņiem ir mazākas nekā mazajiem zemniekiem, kuriem vēl ir jāattīstās.”

Runa iet kaut vai par elementāru zemes iegādes iespēju savas darbības paplašināšanai. Vēl lielākas sāpes zemniekos  rada ziņa, ka Latvijā lielākie tiešmaksājumu saņēmēji  ir ārvalstnieki, kas ir tiešā labuma guvēji.

Pērn vislielāko summu – virs 1 miljona  eiro - tiešmaksājumos saņēma dāņu uzņēmums (SIA “Ingleby Dobele Agro”),  kura patiesie labuma guvēji dzīvo Šveicē un Lihtenšteinā. Arī  otru lielāko summu – 910 000 eiro – saņēma uzņēmums, kura  īpašnieki meklējami Dānijā. 

Jaunais zemnieks Valdis Zukulis, kurš apsaimnieko ap 45 hektāriem zemes, nupat īsteno projektu savas saimniecības attīstībai, un uzskata, ka griestu piemērošana tiešmaksājumu saņemšanā nāktu par labu.

“Mums Latvijā dzīvojošajiem tā nauda arī nepaliek, jo liela daļa aiziet ārzemniekiem. Ja godīgi, griesti ir jāpiemēro, es pats realizēju projektu kā jaunais zemnieks uz 15 tūkstošiem eiro caur LADu, iegādājos traktoru, diskus. Ceram, ja lielajiem noņems, vairāk atlikts mazajiem. Bet to jau lems tur augšā.”

Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka, pēc tikšanās ar Latgales zemniekiem, pilnībā atbalsta  EK  priekšlikumu  par to, lai tiešmaksājumu  kopsumma nepārsniegtu 100 000 eiro vienai saimniecībai.

“Mazajiem un vidējiem zemniekiem ir vajadzīgs lielāks atbalsts un valsts rūpe. Lielie zemnieki jau ir veiksmīgi attīstījušies divus iepriekšējos plānošanas periodus, viņi var tālāk strādāt ar saviem līdzekļiem palīdzēt šiem vidējiem attīstīties un nostiprināties. Lai laukos visi varētu attīstīties.”

“Pirms pieņemt lēmumu, jāizvērtē dažādus apstākļus, ne tikai hektāru lielumu, lai nav tā, ka “Nauda seko hektāriem, un cilvēks nav pirmajā vietā”, par to pārliecināts zemnieku saimniecības „Kļavas  V” un  vienas no lielākajām govju fermām reģionā saimnieks Viktors Kalāns.

“Es sevi pozicionēju kā tādu vidēju zemnieku, fermā ir 450 govis. Nevar rēķināt valstī cik tiešmaksājumu ienāk katrā saimniecībā, svarīgi saprast, ka katram biznesam ir atšķirīgs darba ieguldījums un darba vietu skaits. Varbūt jāvērtē, cik darba vietas dod saimniecība. Ja mazais zemnieks pabaro tikai savu ģimeni, tas ir viens stāsts un viņam arī ir jāpalīdz attīstīties, bet lielais zemnieks, kurš ar trim lieliem traktoriem apstrādā 1000 hektārus atkal ir cits stāsts, un tad vēl lopkopis, kuram vajag slaucējus, teļkopi, mehāniķi.”

EK piedāvājums tiešmaksājumu griestus vienai saimniecībai noteikt 100000 eiro apmērā, Latvijā skartu pāri par 300 jeb 0,6% saimniecību, to vidū patieso labumu guvējus ārvalstīs. Tas, ko un vai iegūtu pāri palikušās Latvijas mazās un vidējās  saimniecības, vēl ir tīts neziņā.