Laiks pirms Ziemassvētkiem tirgotājiem ierasti bijis ļoti darbīgs un arī ienesīgs. Veikalos parādās dažādas svētku preces, pilsētu laukumos tiek uzslieti tradicionālie Ziemassvētku tirdziņi, piesaistot ne tikai lielas vietējo iedzīvotāju, bet arī tūristu plūsmas. Daudzi steidz iepirkt dāvanas un rotājumus. Tomēr Covid-19 pandēmija un tās dēļ noteiktie ierobežojumi ieviesuši savas korekcijas.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, vairākas valstis domā par daļēju ierobežojumu atcelšanu vai mīkstināšanu, un to vidū ir, piemēram, Lielbritānija, Francija un Beļģija. Protams, tiek pieminēta vēlme sniegt iespēju cilvēkiem apciemot savus radiniekus, radīt vairāk svētku sajūtas. Tomēr ir skaidrs, ka valstīs, kur ierobežojumu dēļ tika slēgta veikalu darbība, tas tiek darīts arī ekonomisku iemeslu dēļ.

Mēģinot pielāgoties jaunajai situācijai, daudzi uzņēmumi pārdod preces internetā. No tā lielākie ieguvēji būs tie uzņēmumi, kas jau ir labi pielāgojušies tirdzniecībai tiešsaistē un kārtīgi sagatavojušies. Daudz eksperti min – šie būs “interneta Ziemasvētki”. Par to jau šķietami liecina tirdzniecības apjoms internetā Amerikas Savienotajās Valstīs „melnās piektdienas” laikā. Šogad tas sasniedza visu laiku otro augstāko līmeni, cilvēkiem iztērējot vairāk nekā 9 miljardus ASV dolāru. Te gan jāmin, ka Covid-19 dēļ atlaižu periods ne tikai ASV, bet arī citviet pasaulē, bijis krietni garāks, proti, nevis vienas dienas, bet gan vairāku dienu vai pat nedēļu garumā. Tādējādi cilvēkiem ir daudz vairāk laika iepirkt visu nepieciešamo. Stīvs Sadovs, kompānijas “Mastercard” vecākais padomnieks, norāda, ka jau ire redzamas fundamentālas pārmaiņas uzņēmumu reklāmas kalendāros.

Un cilvēki iespēju preces iepirkt ātrāk izmanto. Uz to norāda arī britu uzņēmuma “Retail Economic” vadītājs Ričards Lims.

Svarīgs ienākumu gūšanas veids pirms Ziemassvētkiem tirgotājiem ierasti bijuši arī tradicionālie Ziemassvētku tirdziņi, kas piesaista lielas cilvēku masas. Tieši tādēļ daudzās valstīs šogad to nebūs. Tomēr ir jāpielāgojas. Piemēram, Vācijā, kur šie tirdziņi ir ļoti populāri, kāds no uzņēmējiem Ķelnes pilsētā uzslējis mazu namiņu uz privātas zemes, jo tas ir vienīgais veids, kā, ievērojot ierobežojumus, iespējams pārdot garāmgājējiem karstvīnu.

Prognozes par to, cik daudz līdzekļu cilvēki atvēlēs, lai pirms svētkiem iepirktos, atšķiras. Pēc kompānijas Deloitte aprēķiniem, Eiropā lielākie naudas tērētāji Ziemassvētkos ir briti, kam seko spāņi, itāļi, vācieši un portugāļi. Lielbritānijā šim priekam viens cilvēks iztērē vidēji 639 eiro. Daži eksperti min, ka iepirkšanās internetā un “melnās piektdienas” pagarināšana dos atsitienu tirdzniecības kritumam. Telekanāla CNBC žurnālists Stīvs Līsmans min iemeslus, kādēļ cilvēki iepērkoties būtu gatavi tērēt vairāk. Viņš atzīst, ka cilvēki vairāk līdzekļu atvēlēs produktiem, jo nav iespēja tērēt kultūras pasākumiem un ceļojumiem.

Daudzus gadus mazumtirdzniecības jomā strādājošais Džans Kniffens viņam piebalso.

Tāpat eksperti min, ka pandēmijas radītā situācija, kurai jāpielāgojas gan pārdevējiem, gan pircējiem, atsevišķām precēm sola lielāku noietu nekā citus gadus. Viena no tām ir, piemēram, eglītes. Ņemot vērā, ka šogad lielāka daļa cilvēku Ziemassvētkus pavadīs mājās, svētku noskaņai eglīte būs īpaši nozīmīga. Arī rotaļlietu ražotāji sagaida, ka pārdošanas apjomi nebūt nebūs tie sliktākie, jo jau karantīnas laikā pavasarī, piemēram, Bārbiju un arī dažādu galda spēļu iegāde lauza rekordus. Kā min eksperti, arī elektronikas preču un videospēļu pārdošanas apjomi, kas šogad jau bijuši augsti, tādi varētu būt arī svētku sezonā.

Prognozējot iepirkšanās drudža apjomus, dzirdami arī piesardzīgi vārdi. Daži paredz, ka šogad izpaliks ierastā “pēdējā brīža” dāvanu meklēšana, ieskrienot veikalā, jo daudzi tomēr cenšas izvairīties no iepirkšanās klātienē. Tāpat daudziem pandēmijas dēļ jostu nācies savilkt ciešāk, tādēļ nav tik daudz līdzekļu, lai dāvanu un citu ar svētkiem saistīto lietu iegādē varētu plaši izpausties. Iekrājumi jau patērēti, tādēļ citiem mērķiem atliktā nauda svētku pirkumiem varbūt nemaz netiks tērēta.

Sižets tapis sadarbībā ar Latvijas Banku.